Elektrība Latvijā kļuvusi dārgāka

© pexels.com

Elektroenerģijas vidējā cena oktobrī Latvijā pieauga par 5% salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn, bet salīdzinājumā ar septembri elektroenerģijas cena palielinājās par 9%, veidojot 91,38 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena arī bija 91,38 eiro par MWh, bet Igaunijā - 91,37 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu galvenokārt veicināja elektroenerģijas izstrādes kritums pieaugoša patēriņa apstākļos, sākoties gada aukstajai sezonai.

Papildus, no 21. līdz 27.oktobrim ikgadējo apkopes darbu dēļ nebija pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojums "NordBalt", kā rezultātā imports no Zviedrijas uz Baltijas valstīm oktobrī samazinājās par 21% salīdzinājumā ar septembri.

Apskatā teikts, ka oktobrī Polijā elektroenerģijas vidējā cena bija 103,29 eiro par MWh, kas ir par 9% vairāk nekā septembrī un par 8,2% vairāk nekā 2023.gada oktobrī. Savukārt Somijā elektroenerģijas vidējā cena oktobrī bija 40,63 eiro par MWh, kas ir par 27% mazāk nekā septembrī, bet par 8% vairāk nekā 2023.gada septembrī.

Zviedrijas ceturtajā apgabalā elektroenerģijas cena bija 26,46 eiro par MWh, kas ir par 2% mazāk nekā septembrī un par 13,9% mazāk nekā 2023.gada oktobrī.

Oktobrī visvairāk negatīvo elektroenerģijas cenu stundu bija Somijā - 120 stundu, kamēr Zviedrijas ceturtajā zonā negatīva elektroenerģijas cena bija 107 stundas, bet Latvijā - 30 stundu.

Oktobrī elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm salīdzinājumā ar septembri pieauga par 17,5%, bet salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri saruka par 5,8%. Imports no Somijas oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 59%, bet samazinājās par 5,1% salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn.

Imports no Polijas oktobrī pieauga par 14,1% salīdzinājumā ar septembri un par 25,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Imports no Zviedrijas ceturtās cenu zonas oktobrī bija par 21,4% mazāks nekā septembrī un par 15,5% mazāks nekā gadu iepriekš.

Jau vēstīts, ka AST koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 234,48 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,2% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 36,7% un bija 10,235 miljoni eiro.

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST koncernu veido AST un tās meitassabiedrība - dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"). AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Latvijā

“Tūrists” Muhameds, vēlēdamies no Baltkrievijas nokļūt Vācijā, pa žogā izgrieztu caurumu ielīda Latvijā, pārvadātājam par to viņš samaksāja 7000 eiro, un tagad viņš ir priecīgs palikt mūsu valstī, konkrēti – Liepnā, jo “nav svarīgi, kura tā ir – Latvija, Lietuva, Polija, Vācija – tās visas ir Eiropas valstis, Šengenas zonas valstis”. Tāds priekpilna optimisma piesātināts sižets parādījās Latvijas Televīzijā, kura pamatdoma bija – cik labi, ka mēs kļūstam par valsti, kas plaši atver durvis nelegālajiem migrantiem.

Svarīgākais