KP nespēj rast pierādījumus Jurēvica apgalvojumam par karteli mazumtirdzniecībā
Konkurences padomes (KP) rīcībā nav informācijas, kas varētu apstiprināt "Jaunās vienotības" frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica izteicienus attiecībā uz karteļa pastāvēšanu mazumtirdzniecībā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja KP pārstāvji, komentējot Jurēvica izteikumus, ka Latvijas lielveikalos ir redzamas karteļa pazīmes.
KP pārstāvji norādīja, ka konkurences izvērtējuma tirgus uzraudzībā netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par aizdomām par aizliegtām vienošanām starp tirgus dalībniekiem mazumtirdzniecībā, tieši pretēji, dažādās pārtikas preču kategorijās KP konstatēja būtiskas cenu atšķirības vieniem un tiem pašiem produktiem dažādos mazumtirdzniecības tīklos.
Attiecībā uz visu tirgus uzraudzības laikā apskatīto pārtikas preču groza summu, dārgākajā mazumtirdzniecības tīklā ar otro dārgāko tika novērota cenu atšķirība līdz pat 60%, savukārt cenu atšķirība starp otro dārgāko un trešo dārgāko - līdz 30%, informēja KP.
Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzīmēja, ka apgalvojumi par karteļa pazīmēm tirdzniecības nozarē ir ne vien populistiska, bet arī sodāma rīcība. Līdztekus viņš atzīmēja, ka Jurēvica izteikumi potenciāli liek domāt par apzinātu sabiedrības maldināšanu.
Viņš informēja, ka mazumtirdzniecības nozarei ir strikts regulējums un nemitīga tirgus uzraudzība, kā arī Jurēvica minētie pārkāpumi tajā nekad nav konstatēti.
Jau vēstīts, "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Jurēvics žurnālistiem norādīja, ka sanāksmes laikā bija plašas diskusijas par pārtikas precēm lielveikalos, piebilstot, ka, viņa izpratnē esot redzams, ka Latvijas lielveikalos ir karteļa pazīmes. "Mēs redzam, ka ir nesamērīgi augstas pārtikas cenas," viņš piebilda.
Tāpat ziņots, ka Ekonomijas ministrija līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai.
Ekonomikas ministra rosinātajam pārtikas cenu ierobežošanas plānam ir vairāki mērķi, tostarp panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm. Tāpat plānots novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.
Šos divus risinājumus varētu ieviest tuvākajā laikā, jo likumprojekts ir izstrādes stadijā, un novembra laikā to varētu saskaņot virzīšanai uz Ministru kabinetu.