Latvijas valsts iestādes atsakās no papīra

© F64

Saskaņā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) veikto pētījumu 85% valsts iestādēs strādājošo papīra dokumentu vietā izvēlas digitālo analogu, informēja VNĪ Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.

Skalā no viens līdz 10 zināšanas ilgtspējas jautājumos kopumā tiek novērtētas kā vidēji labas, sasniedzot vērtējumu 6,86. Vienlaikus respondenti ilgtspējas tēmas būtiskumu novērtē augstāk - 7,6. Raksturojot ilgtspējīgu paradumu ieviešanu mājās - 7,46 un darbā - 6,84.

Kā visbiežāk sastopamie iegansti, kas kavē no ilgtspējīgu paradumu ieviešanas darbā, tiek minēti: informācijas trūkums, pārliecība, ka individuālai rīcībai nav būtiskas ietekmes. Aptuveni viena ceturtdaļa atzīmē, ka darbavieta necenšas sekmēt darbinieku ilgtspējīgu rīcību.

Vairāk nekā 90% respondentu, izejot no telpām, izslēdz gaismu. 60%, vēdinot telpas, pievērš uzmanību, lai neradītu liekus siltumenerģijas zudumus, bet teju 40% atvieno elektroierīces no elektrības, kad tās neizmanto.

Ūdens un resursu patēriņa jomā visbiežākais paradums ir papīra dokumentu aizstāšana ar digitālajiem, šādi rīkojas 85% no visiem darbiniekiem. 78% ikdienā izmanto atkārtoti uzpildāmās pudeles, bet 67% padomā, lai pēc iespējas retāk izmantotu vienreizlietojamas preces, piemēram, šķīvjus un glāzes.

Pētījumā 56% respondentu norāda, ka ikdienā šķiro atkritumus, no tiem aptuveni puse šķiro arī bioloģiskos atkritumus. Vairāk nekā divas ceturtdaļas, pirms kādu lietu izmest, pārdomā, vai to iespējams izmantot atkārtoti vai atdāvināt. 44% regulāri izmanto sabiedrisko transportu, viena ceturtdaļa uz darbu dodas kājām, bet tikai 10% izmanto velosipēdu, tikpat daudzi uz darbu dodas, dalot auto ar kolēģiem.

Kampaņas ietvaros apkopoti dati no vairāk nekā 350 publiskajā sektorā strādājošiem, novērtējot gan ilgtspējas tēmas aktualitāti, gan identificējot konkrētus pasākumus, kurus izdodas īstenot, lai sekmētu efektīvas energopārvaldības, sabalansēta ūdens un citu resursu patēriņa, atkritumu šķirošanas, kā arī zaļās pārvietošanās paradumus. Pētījumā piedalījās Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Kultūras ministrijas, kā arī citu valsts iestāžu darbinieki.

VNĪ dibināta 1996. gadā, tās 100% akciju īpašniece ir valsts, bet kapitāla daļu turētāja Finanšu ministrija.

Latvijā

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir Latvijā postošākais egļu audžu kaitēklis, kas spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš uzmanība. Ja mizgrauzis ieperinājies audzē, tā vairs nebūs glābjama. "Latvijā pēdējo trīs gadu laikā egļu astoņzobu mizgrauža radītie bojājumi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajā teritorijā ir ar pieaugošu tendenci," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Svarīgākais