Pētniece Ancāne noraida kultūras ministres piedāvājumu uzņemties NKMP vadību
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja un Latvijas Mākslas akadēmijas Latvijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Anna Ancāne noraidījusi kultūras ministres Agneses Lāces (P) piedāvājumu uz laiku uzņemties NKMP vadību pēc Jura Dambja aiziešanas no amata, informē pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Zonne-Zumberga.
Ancāne esot kultūras ministrei izteikusi iespēju pildīt iestādes vadītāja pienākumus, taču izvirzījusi nosacījumus, ka tādā gadījumā Kultūras ministrijai (KM) jāpārtrauc "gan atklāta, gan slēpta "karošana" ar pārvaldi", kā arī jāuzaicina Dambis turpināt darbu NKMP uz laiku vakantajā vadītāja vietnieka amatā, kuru nākotnē paredzēts pārveidot jaunas konsultāciju un atbalsta sistēmas vadīšanai, tajā skaitā arī ātras reaģēšanas situācijām civilajā aizsardzībā.
"Aicinu izprast, ka pārvaldē strādā kompetenti speciālisti, bet katrs savā īpašajā jomā. Strauji nomainot iestādes vadītāju, pārvalde zaudēs specifisku kompetences daļu, kura pagaidām nav aizvietojama. Tā ir kompetence kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina attiecībās - saspēlē, dažādu attīstības koncepciju izstrādē, kā arī mūsdienu kultūras mantojuma filozofijas ieviešana normatīvo aktu regulējumā, likuma normu formulējumu un pamatojumu radīšanā," norāda Ancāne.
Pēc viņas paustā, sarunas ar ministri nav devušas iestādes interesēm optimālu risinājumu. Ancāne aizvien uzskata, ka NKMP vadītāja amata konkurss organizēts novēloti, sasteigti un neprofesionāli, veidojot pārrāvumu iestādes darbībā un tādējādi to potenciāli vājinot. Viņai neesot saprotams, kam ir nepieciešams šāds starpposms, kā arī neesot skaidrs, kādēļ esošā vadītāja Dambja viedoklis neesot ņemts vērā konkursa kritēriju formulēšanā, kas būtu labā prakse, lai nodrošinātu pēctecību.
"Zinu, ka Juris Dambis neplāno doties atpūtā, bet turpinās aktīvi strādāt. Diemžēl, visticamāk, viņa zināšanas tālāk netiks izmantotas kultūras mantojuma aizsardzībai. Tas būs zaudējums kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai," pārliecināta Ancāne.
Šajā situācijā viņa saskata analoģiju ar 2013. gadu, kad KM "nepieņemamā veidā atbrīvojās" no ilggadējā Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara, kurš tobrīd esot kļuvis ierēdniecībai neērts. "Kādēļ valsts pārvaldei jācīnās pret izcilību, pret personībām, ja šobrīd valsts aparātā to kritiski trūkst?" NKMP izplatītā paziņojumā vaicā Ancāne.
Kā ziņots, kultūras ministre iepriekš tikšanās laikā ar Dambi bija runājusi, ka uz laiku, kamēr atlases procesā tiek izvēlēts jaunais pārvaldes vadītājs, iestādes vadību uzņemsies Ancāne.
Jauns NKMP vadītājs patlaban tiek meklēts konkursā. Ar Dambi pēc viņa pilnvaru termiņa beigām darba attiecības vairs netiks turpinātas, līdz ar to viņa pēdējā darbdiena būs 8. novembris.
KM skaidroja, ka NKMP vadītāja amats ir ierēdņa amats. Dambis ir sasniedzis pensijas vecumu, neskatoties uz to, divas reizes amata pilnvaru termiņš viņam tika pagarināts. Tuvojoties amata pilnvaru termiņa noslēgumam novembrī, KM ieskatā bija pareizi sludināt atklātu konkursu uz šo amatu.
NKMP darbinieki gan vairākkārt publiski pauduši neizpratni par nākamajam vadītājam izvirzītajām prasībām, uzskatot, ka tās ir pārāk zemas. Sākotnēji arī tika pausta nožēla, ka ne KM, ne Valsts kanceleja ar pārvaldes kolektīvu neesot komunicējusi par gaidāmām pārmaiņām.