Latvijā ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi 80 miljonu eiro vērtībā
Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Tostarp ir iesaldēti 102 nekustamie īpašumi un 80 transportlīdzekļu, kas tieši vai netieši Latvijā pieder sankcijām pakļautām personām. Savukārt banku kontos ir iesaldēti 53,3 miljoni eiro, kā arī akcijas.
Iļjenkovs atzina, ka akciju vērtība ir svārstīga, bet pašlaik tiek lēsts, ka bankās iesaldēto aktīvu kopējā vērtība - gan līdzekļi kontos, gan vērtspapīri - pārsniedz 80 miljonus eiro.
Viņš uzsvēra, ka FID no aprīļa kā nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos ir pārbaudījusi pilnīgi visus aktīvus, kas Latvijā bija iesaldēti.
"Mums ir skaidrs, kas katram sankciju subjektam Latvijā pieder, caur kādām īpašumtiesību struktūrām un vai kāds sankciju subjekts kontrolē kādu juridisko personu Latvijā, kuras aktīvi tad attiecīgi arī tiek iesaldēti. Šī informācija ir publiski pieejama mūsu mājaslapā," sacīja FID priekšnieka vietnieks.
Tādēļ Iļjenkovs arī noliedza informāciju, kuru pirms kāda laika publicēja izdevums "The Insider", ka oligarhi un Krievijas militāristi caur Latviju apiet sankcijas.
"Mēs to uztvērām ļoti nopietni un detalizēti izvērtējām, jo apvainojums ir ļoti skarbs," teica Iļjenkovs.
Viņš norādīja, ka rakstā bija minētas kopumā 60 personas, taču tikai 15 no tām ir sankciju sarakstos un trim no tām pieder aktīvi Latvijā, kas visi ir iesaldēti.
"Mūsuprāt, raksts bija tendenciozs, nepamatots un faktos nebalstīts. Jāpiemin, ka pie mums arī neviens nebija vērsies, lai šo informāciju kaut kādā mērā pārbaudītu," sacīja Iļjenkovs, piebilstot, ka FID Latvijā ir pārbaudījis visu, kas ir iesaldēts, un viss, kam ir jābūt iesaldētam, tāds arī ir, un pagaidām informācija neliecina par pretējo.
"Dažām personām, pret kurām no Latvijas puses tika ierosinātas Eiropas Savienības sankcijas, bet dažādu iemeslu dēļ tomēr netika noteiktas, ir piemēroti Latvijas nacionālie ierobežojumi," sacīja Iļjenkovs.
Savukārt lūgts vērtēt, kā FID darbu ietekmēs Saeimas nesen pieņemtie grozījumi Starptautisko un Latvijas Nacionālo sankciju likumā, Iļjenkovs sacīja, ka finanšu izlūkošanas darbā tas īpašas izmaiņas neieviesīs, bet ļoti uzlabos procesu efektivitāti.
Tostarp likuma grozījumi paredz, ka FID būs tiesības piemērot izņēmumus sankciju izpildē. Iļjenkovs stāstīja, ka visbiežāk FID saņem lūgumus atbrīvot līdzekļus, lai norēķinātos par iesaldēto aktīvu uzturēšanu Latvijā. Piemēram, personai pieder nekustamais īpašums Latvijā, tas ir iesaldēts, bet šai personai, kurai noteiktas sankcijas, ir tiesības samaksāt apsaimniekošanas maksu, ir tiesības samaksāt par apsardzi, par elektrību, par minimāli nepieciešamo uzkopšanu, lai saglabātu īpašumu tādā vērtībā, kāds bija sankciju noteikšanas brīdī. Tāpat sankcijām pakļautās personas neviens nav atbrīvojis no nodokļu maksāšanas.
"Ļoti liels mājasdarbs ir jāizdara pašai personai, kas vēlas veikt kādas darbības, ko sankcijas aizliedz. Viņiem ir jāiesniedz pilnīgs un juridiski pamatots pieteikums, kādēļ šāda darbība, kas principā ir aizliegta, konkrētajā gadījumā FID būtu jāatļauj. Mēs ļoti daudz pieteikumu atstājam bez virzības vai arī prasām iesniegt papildu dokumentus," stāstīja FID pārstāvis.
Viņš piebilda, ka ir lūgumi, kuri ir arī noraidīti un ar lielu varbūtību tie tiks pārsūdzēti tiesā.
Jau vēstīts, ka no 1. aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.