Uzņēmēji un advokāti saredz potenciālus draudus TM virzītajos likuma grozījumos arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā neskatīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu. Pret šiem iespējamiem grozījumiem iebilda gan uzņēmēji, gan advokāti.

Ir nepieciešams novērst draudus pretlikumīgi izmantot Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.

Vienlaikus Bite sacīja, ka neapšauba nepieciešamību regulēt vai sakārtot šo procesu, tomēr, "personām, kas darbojas biznesa vidē jau ilgus gadus, svaigā atmiņā ir sistēma ar maksātnespējas administratoriem un uzņēmumu reiderisma gadījumiem, piemēram, 2000.gadu sākumā".

Bite norādīja, ka LDDK virspusēji saredz potenciālus draudus šajā regulējumā.

Viņš norādīja, ka patlaban nav skaidri atrunāti noteikumi, kā ārējais pārvaldnieks pārņem kontroli uzņēmumā, tāpat nav atrunāts, kā likumīgā vai esošā īpašnieka tiesības tiek ievērotas.

Situācijā, kad ir diezgan viegli pret personām ierosināt kriminālprocesus vai krimināllietas, neizrunāta, neskaidra un ar pusēm nesaskaņota sistēma rada draudus nākamajiem reiderisma modeļiem, uzsvēra Bite.

Tāpat Bite sacīja, ka šādi steidzamības kārtā virzīti grozījumi parasti liek uzmanīties un rada jautājumu par to, kāpēc tas ir vajadzīgs, ja visu var ar uzņēmējiem izrunāt un vienoties, tādējādi novēršot visas šaubas un bažas.

Bite akcentēja, ka vēlas saprast grozījumu darbības nianses, jo nav vēlme pieredzēt situāciju, kurā gadu desmitiem tiek veidoti uzņēmumi, un rodas risks, ka "kāds var atnākt fiktīvi ierosināt lietu un pārņemt uzņēmuma vadību".

"No kriminālprocesa nav pasargāts neviens šajā pasaulē, tāpēc, lai novērstu risku, ka grozījumi tiek izmantoti, lai pārņemtu uzņēmumu un izputinātu vai nodotu citiem, ir jābūt ļoti skaidrai sistēmai, kuru saprotam," sacīja Bite.

Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) iebilst pret Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegtajiem grozījumiem par arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu, jo tajos ir saskatāmi būtiski trūkumi, kas piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma, liecina padomes vēstule Tieslietu ministrijai (TM) un Saeimas Juridiskajai komisijai.

Padomes ieskatā šis likumprojekts tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts Saeimas prezidijam, nebūtu pieņemams. Tāpat arī padomei ir šaubas par piedāvāto normu redakciju atbilstību Satversmes 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.

Padomē uzsver, ka Satversmes 105.panta pirmais un trešais teikums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Iesniegtajā likumprojektā paredzēts papildināt Kriminālprocesa likumu ar 365.1 pantu, kas noteiktu, ka nolūkā nodrošināt uzraudzību pār arestētajām kapitāldaļām procesa virzītājs var tās nodot pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Ierosināts noteikt, ka pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka vietā ar visām viņa likumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izņemot tiesības saņemt dividendes.

Līdz ar to konstatējams, ka ar šiem grozījumiem kriminālprocesā paredzēts ieviest jaunu pamattiesību ierobežojumu, norāda LZAP. Līdz šim spēkā esošais regulējums un tā piemērošanas prakse paredz, ka, uzliekot arestu kapitāla daļām vai akcijām, personai tiek ierobežotas vienīgi tiesības atsavināt un ieķīlāt šīs arestētās kapitāldaļas un var tikt ierobežotas tiesības saņemt dividendes vai likvidācijas kvotu. Tomēr no kapitāla daļu un akciju piederības izrietošo mantisko un nemantisko tiesību klāsts ir krietni plašāks.

Ar grozījumiem piedāvātā Kriminālprocesa likuma 365.1 panta redakcija paredz visu šo tiesību, izņemot tiesības saņemt dividendes, ierobežošanu kapitāla daļu vai akciju īpašniekam, nododot šīs tiesības pārvaldniekam.

Padomē uzsver, ka no likumprojekta teksta nolasāms, ka visas no kapitāla daļu vai akciju piederības izrietošās tiesības iegūst pārvaldnieks. Tomēr no likuma normas teksta nevar secināt, vai vienlaikus šo kapitāla daļu vai akciju īpašnieks zaudē visas šīs tiesības.

Proti, vai pēc pārvaldnieka iecelšanas kapitāla daļu vai akciju īpašniekam vairs nebūs tiesības, piemēram, iegūt informāciju par uzņēmuma darbību, tiesības apstrīdēt dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumus, tiesības iniciēt uzņēmuma prasību celšanu pret pārvaldes institūciju locekļiem, kuru rīcība nodarījusi uzņēmumam zaudējumus. Attiecīgi būtu jānosaka konkrēts tiesību klāsts, kas akciju vai kapitāldaļu īpašniekam tiek ierobežots laikā, kamēr ir iecelts pārvaldnieks, uzskata LZAP.

Tāpat būtu jāprecizē pārvaldnieka tiesību apjoms, veicot arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu. Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iegūs visas no kapitāldaļu piederības izrietošās tiesības. Tas nozīmētu, ka procesa virzītāja ieceltajam pārvaldniekam būtu tiesības, izmantojot akcionāra vai dalībnieka balsošanas tiesības, pieņemt lēmumus par statūtu grozīšanu, pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu, valdes un padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata, par uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, par koncerna līguma noslēgšana, grozīšana vai izbeigšanu.

Tajā pat laikā likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalībnieku sapulces kompetencē neietilpst kapitālsabiedrības ikdienas vadība un šī funkcija ir uzņēmuma vadības, valdes kompetencē. Līdz ar to dalībnieki tiešā veidā nav iesaistīti uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā.

Iespējams, anotācijas autori ar to mēģinājuši pateikt, ka SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nejauksies uzņēmumu ikdienas saimnieciskajā darbībā un tikai no kapitāldaļu īpašnieka līmeņa pārraudzīs sabiedrību darbībā, bet šāda pieeja neizriet no piedāvātā likumprojekta teksta, uzsver LZAP.

Turklāt arī pats "Possessor" jau šobrīd savā darba izmaksu aprēķinā paredzējuši, ka "Possesor" izmantos no tam pārvaldīšanā nodotajām kapitāldaļām izrietošās dalībnieku tiesības atsaukt esošos valdes un padomes locekļus un iecelt šajās pārvaldes institūcijās "savus cilvēkus". "Possesor" šādā veidā paredzējis iecelt 23 valdes locekļus un sešus padomes locekļus un attiecīgi arī maksāt tiem atlīdzību, norāda LZAP, papildinot, ka līdz ar to ir acīmredzama nepieciešamība tieši likumā noteikt pārvaldnieka tiesību un pilnvaru apjomu, jo šis jautājums jau šobrīd šķiet visai strīdīgs un neviennozīmīgi vērtējams.

Tāpat padomes ieskatā likuma grozījumi, kas paredz jaunu tik būtisku pamattiesību ierobežošanu, nebūtu pieņemami steidzamības kārtībā divos lasījumos bez pienācīgas diskusijas un viedokļu uzklausīšanas. Turklāt padomei nav skaidrs, kādēļ likumprojekts, kura sagatavošana ir sākta labu laiku atpakaļ, šobrīd 2024.gada nogalē ir kļuvis tik aktuāls un neatliekams, ka nopietni tiek apsvērta tā pieņemšana steidzamības kārtībā.