Zūzena: Sabiedriskajos medijos nav nepieciešamas tūlītējas radikālas pārmaiņas

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Sabiedriskajos medijos nav nepieciešamas tūlītējas radikālas pārmaiņas, intervijā Latvijas Radio sacīja topošā apvienotā "Latvijas Sabiedriskā medija" (LSM) valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena.

"Šobrīd sabiedriskie mediji nav krīzē, darbs norit raiti un sekmīgi. Tādēļ plānotās pārmaiņas saskaņā ar apvienotā sabiedriskā medija koncepciju un pamatnostādnēm jāveic pakāpeniski, pārdomāti un mērķtiecīgi," uzsvēra Zūzena.

Viņa sacīja, ka viens no viņas pirmajiem uzdevumiem būs iepazīties un izveidot saikni ar kolēģiem sabiedriskajos medijos, kā arī vienoties par kopīgu mērķi. Jaunnedēļ ir plānotas tikšanās ar kolektīviem un arodbiedrībām.

Runājot par diskusiju ap LSM valdes locekļiem paredzēto atalgojumu un tā iespējamu samazinājumu, Zūzena pauda, ka ir ideju un reālu darbu cilvēks, un viņa pieteikusies konkursā, jo uzrunājusi iespēja sabiedrisko mediju attīstīt par mūsdienīgu mediju. Tāpēc viņai sākotnēji piedāvātās algas potenciāls samazinājums patreizējā situācijā ir saprotams.

Viņa arī atzina, ka pārējos valdes locekļus nepazīst. Zūzena cer, ka izdosies izveidot saliedētu komandu un visi strādās kopā vienotam mērķim.

Viens no viņas pirmajiem uzdevumiem būs atrast optimālāko valdes darbības modeli, kur katrs spētu sevi parādīt kā spēcīgu vadītāju savā jomā.

Kā vēstīts, vienotā Latvijas Sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāja būs ilggadējā TV3 vadītāja Zūzena, bet uz uz valdes locekļa programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos amatu tiek virzīta Ieva Aile, uz valdes locekļa finanšu pārvaldības jautājumos amatu - Inese Tanne, uz valdes locekļa tehnoloģiju pārvaldības jautājumos amatu tiek virzīts Ivars Šulcs un uz valdes locekļa personāla pārvaldības jautājumos amatu izvirzīta Ilze Ogle.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām v

Latvijā

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā neskatīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu. Pret šiem iespējamiem grozījumiem iebilda gan uzņēmēji, gan advokāti.