Sprūds: Uzstādīto bruņumašīnu pie Ādažu bāzes saglabās

"Militarizētās tēlniecības kompozīcija" pie Ādažu bāzes tiks saglabāta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Ministrs skaidroja, ka ir runāts, ko ar šo kompozīciju iesākt. Pēc viņa teiktā, uzstādītā bruņumašīna parāda mūsu brigādes mehanizācijas pirmsākumus. Viņš sacīja, ka lielākais finansējums ir investēts laukuma labiekārtošanā, bet pats vides objekts nav izmaksājis "to lielāko summu".

Tās ir izmaksas, kas tāpat būtu bijušas nepieciešamas, viņš apgalvoja.

"Līdz ar to mēs pagaidām ieturam pauzi," pauda ministrs, piebilstot, ka ir jautājums, vai, šobrīd rīkojoties ar šo kompozīciju citādāk, netiktu radīti papildu izdevumi, ko viņš noteikti nevēlētos.

Ceturtdien noslēgsies dienesta pārbaude par šo jautājumu. Pirmšķietami var secināt, ka nodomi bijuši labi, sacīja ministrs. Tomēr ir radušies sadārdzinājumi, tāpēc var uzdot jautājumus par līdzekļu lietderīgu izmantošanu.

Vaicāts, vai sabiedrība uzzinās atbildīgās personas, Sprūds teica, ka šajā gadījumā notikusi vairāku personu iesaiste vairāku gadu garumā.

Jau ziņots, ka ministrs 11.oktobrī ir ierosinājis dienesta pārbaudi par "militarizētās tēlniecības kompozīcijas" ar kāpurķēžu bruņutransportieri "CVR(T)" būvniecību pie militārās bāzes Ādažos.

Sprūds norādījis, ka tā ir finansējuma nelietderīga izmantošana.

Paralēli dienesta pārbaudei Sprūds uzdevis izstrādāt un ieviest uzlabojumus ar būvniecību saistītu iepirkumu un to pārraudzības jomā aizsardzības nozarē, veicot arī esošo projektu auditu.

Latvijā

Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.

Svarīgākais