„Biju uzrakstījis vēstuli Smiltēnam: lūdzu, ieviesiet Saeimā valodas konsultantu, kas pierakstītu katra deputāta kļūdu. Latviešu valoda deputātiem ir briesmīga! Ko dara Valodas centrs? Viņi vārās savā sulā! Izdod kaut kādas brošūras, tērē naudu diskusijām, kurās paši piedalās... Ja tagad deputātus sūta uz valodas pārbaudi, tas ir pāķiski! Kā viņus vispār varēja ievēlēt? Dzīvojam kā ģerevņā...” TV24 raidījumā „Nedēļa. Post scriptum” savu sašutumu pauž izcilais kinorežisors un scenārists Jānis Streičs.
„1918.gadā, kad dibināja Latviju, valstsvīru uzdevums bija domāt, lai viņu valsts kļūtu par pārticības zemi. Vai šodien par to kāds domā? Nē, mūsu partiju lozungs ir: mums jāuzvar nākošajās vēlēšanās!
Agrāk izpildvaru nodalīja no likumdošanas varas un, kad kāds kļuva par ministru, šis politiķis izstājās no partijas. Tagad labais tonis prasa katram ministram būt partijā.
Rezultātā Latvija kļuvusi par partiju hercogistēm, valsts nav! Katrs dzīvo pats par sevi. Tauta saprot un jūt, ka viņu vada. Bet neko nesaka... Dzīvot jau var...”