Asas diskusijas izraisījis Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums ierobežot strādājošos invaliditātes pensiju saņēmējus, liekot viņiem izvēlēties – bezdarba gadījumā saņemt vai nu invalīda pensiju, vai bezdarbnieka pabalstu. LM ierēdņi atsaucas uz principu, ka "vajadzētu saņemt tikai vienu pabalstu", bet cilvēki ar invaliditāti to uzskata par diskrimināciju.
"Man paliek slikti klausoties, jo Labklājības ministrijai vajadzētu būt tai, kas aizstāv cilvēku ar invaliditāti tiesības. Mani tas izbrīna, es vēl saprastu, ja tā būtu Finanšu ministrija, kas vēlētos samazināt izdevumus!" sašutis bija Saeimas deputāts Māris Dzelzskalns, kas pats pārvietojas ratiņkrēslā un iepriekš strādājis LM.
Pašlaik cilvēks ar invaliditāti, kurš strādā, var saņemt invaliditātes pensiju un gadījumā, ja zaudē darbu, arī bezdarbnieka pabalstu. Saskaņā ar LM izstrādātajiem grozījumiem pensiju likumā cilvēkam uz laiku tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, ja viņš, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu. M. Dzelzskalns norāda, ka šis priekšlikums ir invalīdus diskriminējošs, jo cilvēkiem ar invaliditāti jau tāpat ir grūti atrast darbu, un, ja kādu iemeslu dēļ tas tiek pazaudēts, strauji kritīsies cilvēka ienākumi – viņš ne tikai vairs nesaņems darba algu, bet būs spiests izvēlēties starp bezdarbnieka pabalstu un invaliditātes pensiju. LM neesot arī šos grozījumus saskaņojusi ar invalīdu organizācijām.
LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks atzina, ka patiešām grozījumi nav saskaņoti. "Tomēr tā nav jauna pieeja sociālajā apdrošināšanā. Ja cilvēkam iestājas sociālais risks, viņš saņem vienu pabalstu, un šajā situācijā var izvēlēties – kuru." I. Alliks norāda, ka identiskas normas jau pieņemtas iepriekš. Pašlaik bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaikus ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, izdienas un vecuma pensiju, slimības pabalstu un citiem.
Tiesa, strādājošie pensionāri, kuri arī nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, nav apdrošināti bezdarba gadījumam (nemaksā sociālās iemaksas tieši bezdarbam), savukārt strādājošās personas ar invaliditāti ir gan apdrošinātas bezdarba riskam. I. Alliks te kā argumentu min solidaritāti un spriež: ja cilvēkiem ar invaliditāti nevajadzētu maksāt šo iemaksas procentu, tad viņiem atņemtu iespējas izvēlēties.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija paredz plašas diskusijas, bet pašlaik izskatās, ka komisija šādu priekšlikumu varētu arī neatbalstīt.
Saskaņā ar LM aprēķiniem invaliditātes pensiju saņem 69 137 cilvēki, no tiem ap 19 000 strādā. Likuma grozījumi attiektos uz 2500 cilvēkiem, no kuriem 500 bezdarbnieka pabalsts būtu lielāks nekā invaliditātes pensija (vidēji 222 lati), bet 2000 lielāka būtu invaliditātes pensija (123 lati).
Pēc LM aprēķiniem, šādas izmaiņas likumā dotu 3,5 miljonus latu ietaupījumu gadā.