Lai arī Latvijas iedzīvotāji valdības darbu šobrīd vērtē nedaudz kritiskāk nekā iepriekš, turklāt uzskata, ka valsts ekonomisko labklājību apdraud sliktā valsts pārvalde, vienlaikus viņi tomēr paļaujas uz to, ka nākotnē tieši valdība veicinās valsts attīstību.
Sabiedrības kopējais noskaņojums martā kļuvis negatīvāks nekā februārī. Respondenti retāk atzinuši, ka valsts attīstās pareizā virzienā (februārī – 12%, martā – 10%), tomēr par vienu procentpunktu samazinājies to aptaujāto īpatsvars, kuri uzskata, ka attīstības virziens nav pareizs -76% februārī un 75% martā, liecina jaunākie DnB Nord Latvijas barometra dati.
Vērtējot pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli, 84% iedzīvotāju to atzinuši par kopumā sliktu, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā februārī, kad šādu viedokli pauda 85% respondentu. Tiesa, aptaujātie iedzīvotāji nedaudz kritiskāk vērtē valsts ekonomikas izmaiņu virzienu – 50% respondentu uzskata, ka situācija pasliktinās (februārī – 49%), tikai 7% aptaujāto norādījuši, ka tā uzlabojas (februārī – 8%), bet to, ka pēc gada ekonomikas stāvoklis kopumā būs pasliktinājies, pauduši 42% iedzīvotāju (februārī – 40%).
Gan februārī, gan martā 53% aptaujāto atzinuši, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis nav būtiski mainījies un tas kopumā ir slikts. Izmaiņas nav novērotas arī to respondentu vidū, kuri savu finansiālo situāciju vērtē kā viduvēju (41%) vai labu (5%).
Par vienu procentpunktu samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka patlaban Latvijā ir gandrīz neiespējami atrast labu darbu, – martā šādu viedokli pauda 83%, bet februārī – 84% aptaujāto. Tai pašā laikā par vienu procentpunktu (februārī – 1%, martā – 2%) pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka izredzes atrast darbu ir labas.
Valdības darba vērtējums joprojām ir kritisks – 88% respondentu ar valdības paveikto nav apmierināti. Respondentu skaits, kuri valdības darbu vērtē pozitīvi, gan februārī, gan martā nav mainījies – šādu viedokli pauduši 11% aptaujāto iedzīvotāju.