Daudzi bērni ziņo par vecāku vardarbību savā starpā

© Ekrānšāviņš

Problēmas attiecībās ar vienaudžiem, grūtības mācībās, pašnāvības domas, vardarbība ģimenē, veselības problēmas - par šādām tēmām, visbiežāk bērni un jaunieši meklē palīdzību, zvanot un rakstot Uzticības tālrunim. Taču šobrīd iezīmējusies arī jauna tendence - bērni, jaunieši un arī pieaugušie bieži zvana un meklē palīdzību, jo vardarbība, gan emocionāla, gan fiziska, notiek vecāku starpā, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.


Agresivitāte, noslēgšanās, miega traucējumi un sevis graizīšana ir tikai dažas no sekām, ko bērns, jaunietis piedzīvo, ja mājās vecāku starpā valda fiziska un emocionāla vardarbība. Šādās situācijās bērni arī jūtas ļoti izmisuši, nobijušies, tā ir milzīga trauksme, un viņi baidās par to, kas notiks, un bieži vien vaino sevi, ka viņi kaut ko ir izdarījuši nepareizi, kādēļ vecāki ir dusmīgi.

Par vecāku vardarbību savā starpā daudzi zvani saņemti kampaņas “Palīdzība zvana attālumā” ietvaros, kuras mērķis bija pievērst uzmanību bērnu un pusaudžu mentālajai veselībai, kā arī pašnāvību riskam.

Interesanti, ka zvanīja ne tikai bērni, bet arī pieaugušie, kuri šķiras vai ir šķiršanās procesā.

Centrs “Dardedze” norāda, ka vecāku strīdi un savstarpēja vardarbība ģimenēs ir ļoti izplatīta, neapšaubāmi ietekmējot bērna emocionālo stāvokli un to, kā viņš uzvedas ārpus mājām. “Kur pieaugušie viens otru apvaino, viens otram draud, viens otru apsaukā, solās kaut ko darīt vai nedarīt un tā tālāk, tas bērnu mazajā pasaulē atstāj ārkārtīgi lielu ietekmi, jo viņš jau nezina, kas no tā visa īstenosies,” stāsta Laila Balode, centra “Dardedze” valdes locekle.

Arī “Resiliences centrs”, kas strādā ar jauniešiem uz ielas, norāda, ka visbiežāk bērni sāk klaiņot, pavadīt laiku parkos un pie lielveikaliem, tāpēc, ka mājās nejūtas labi, nav attiecību ar vecākiem, ir slikti dzīves apstākļi. Centrs norāda, ka bērnu skaits, kas klīst riņķi, ir ievērojams un mainīgs, tie nav ne simts, ne divi simti bērnu, bet gan daudz vairāk.

Latvijā

Transporta enerģijas likums paredz veicināt transporta nozares “zaļināšanu”, ieviešot transporta enerģijas modernizēšanas pienākumus, kā arī samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzes emisiju intensitāti par vismaz 16% līdz 2030. gadam.