Čakša par 2,4 miljonus eiro vērto ierēdņu apmācību: Izglītībā ir jāinvestē

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

Komentējot finansējuma apmēru, ministre atzīmēja, ka izglītībā ir jāinvestē. Latvijā digitālās prasmes vairākos līmeņos aizvien ir nepietiekamas, bet to uzlabošana varētu rezultēties ar augstāku produktivitāti, skaidroja Čakša.

Vaicāta, kāpēc uz šo valsts pasūtījumu konkursa kārtībā nevarēja pretendēt arī privātas augstskolas, par ko neapmierinātību paudusi biznesa augstskola "Turība", ministre atbildēja, ka "būs skaidri jāver vaļā diskusija, kas ir privātā augstskola un kur ir peļņa, un kas ir valsts augstskola". Tad ir jāsaprot, kurai formai šis finansējums seko. "Šobrīd valsts pasūtījums, protams, ir valsts universitātēs," sacīja Čakša.

Kā ziņots, RTU ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", norādot, ka 2023. gada 26. septembrī Siliņas valdība sadalījusi 783 miljonus eiro prioritātēm, kurās ietvertas arī vairākas jaunas sadaļas. Izglītībai turpmākiem trim gadiem iedota papildu nauda, lai stiprinātu zinātni un STEM priekšmetu apguvi, arī pedagogu apmācību. Starp priekšlikumiem bijis arī piedāvājums "Inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstība ar tenūra modeli un studiju programmu".

Budžetu pavadošajos dokumentos divās rindkopās īsi aprakstīts, ka programma uzlabos digitālās prasmes atsevišķos mikrokursos un maģistra programmā. Tas uzlabošot publisko pakalpojumu kvalitāti, "attīstot pārvaldības, datu analītikas un komunikācijas un dizaina domāšanas prasmes" publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, ziņoja raidījums. 2024. gadā tam iedalīti 632 000 eiro, 2025. gadā 813 000 eiro un 2026. gadā 996 000 eiro jeb kopā 2,4 miljoni eiro.

IZM raidījumam skaidrojusi, ka nekāds citu augstskolu izvērtējums nav noticis, RTU pārstāvji "atnākuši ar savu piedāvājumu". Studiju programmas izmaksu aprēķinu esot piestādījusi universitāte, pavasarī ar RTU noslēgts līgums līdz šī gada beigām. Vienlaikus budžetā nauda iedalīta kopā trim gadiem uz priekšu.

RTU skaidroja, ka programma esot ļoti nepieciešama, lai stiprinātu valsts pārvaldes digitālās prasmes.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai radies jautājums par to, kā un pēc kādiem kritērijiem vienai konkrētai universitātei izdevies iegūt šo finansējumu. Tāpat komisijas deputātiem radies jautājums, vai par šādu kursu iespējamu rīkošanu uzrunātas arī citas augstskolas.