Nedz Aizsardzības ministrija (AM), nedz Nacionālie bruņotie spēki (NBS) joprojām neatzīst, ka būtu vainojami Normunda Stradiņa nāvē, kurš 2006. gadā izpletņlēkšanas mācību laikā tika iepūsts Daugavā un noslīka.
Par spīti tam, ka iestāžu pārstāvji tiesā vairākkārt nonāca pretrunās ar NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā norādītājiem faktiem un ar nespēju atbildēt uz konkrētiem jautājumiem pat nokaitināja tiesnesi, vienīgais secinājums par karavīra bojāeju no atbildīgajām iestādēm ir – notikušais bija nelaimes gadījums.
N. Stradiņa mātes Veldas Porietes prasība par 400 000 latu piedziņu no Latvijas valsts par to, ka tā rīkojās nolaidīgi un neizglāba viņas dēlu, tika skatīta Augstākajā tiesā. Iepriekšējā instancē viņas prasība tika apmierināta daļēji, atzīstot AM un NBS par vainīgām un piespriežot 20 000 latu morālo kompensāciju. Abas puses spriedumu pārsūdzēja.
Kaut arī NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā tika norādīts, ka karavīra bojāejā ir vainojamas 20 amatpersonas, NBS tiesā uzsvēra, ka šis ziņojums ir pārāk plašs un tajā konstatētie pārkāpumi nav tieši saistīti ar N. Stradiņa nāvi. «Iespējams, ka viņam bija stresa situācija un tāpēc tā notika,» teica AM pārstāve Sanda Vistiņa. Savukārt NBS pārstāvis Aigars Smalkais uzsvēra, ka N. Strazdiņš neievēroja reglamentu, kas paredz rīcību situācijā, nolaižoties uz ūdens, ka viņam pašam vajadzējis jau daudz ātrāk atbrīvoties no izpletņa un būtībā viņš parādījis neprofesionalitāti, tāpēc gājis bojā. NBS izmeklēšanas ziņojumā gan norādīts, ka karavīrs nemaz objektīvi nevarēja izpildīt vairākas reglamentā norādītās prasības.
Būtiski, ka mācību laikā izpletņlēcējiem, no kuriem daudzi todien izlēca pirmo reizi mūžā, bija paredzēts nosēsties uz sauszemes. Ar šo argumentu NBS aizstāvējās, pamatojot, kāpēc kilometru attālajā Daugavā bija tikai viena glābšanas laiva, kuras vadītājs turklāt nebija profesionālis. Pēc reglamenta laiva tur varēja arī nebūt, jo karavīram bija jānosēžas uz sauszemes, uzsver A. Smalkais. Fakts, ka izpletņi bija morāli novecojuši un nevadāmi un vēja brāzmās karavīri bija bezpalīdzīgi, NBS neinteresē. Formāli NBS pārmet N. Stradiņam, ka tas neievēroja reglamenta punktus, taču uz jautājumu, kāpēc karavīram tas jādara, bet NBS var atļauties reglamentu neievērot, pārstāvis atbildēt nespēja.
Pretrunīga bija arī aizstāvības nostāja attiecībā uz negaidīto vēja brāzmu, kura, pēc AM un NBS domām, bija galvenais iemesls, kāpēc N. Stradiņš gāja bojā. Iestāžu pārstāvji dedzīgi centās pamatot, ka vadošās amatpersonas ir noteiktā laikā veikušas visus nepieciešamos meteoroloģisko mērījumus, kas tobrīd atļāvuši veikt lēcienus. Turpretī NBS izmeklēšanas ziņojumā ir skaidri rakstīts, ka mērījumi veikti, taču atbildīgās amatpersonas tos nav ņēmušas vērā. Uz tiesas norādi par šīm pretrunām A. Smalkais vienīgi atbildēja, ka ziņojums ir pārāk plašs un šī informācija pēc būtības tajā varēja arī nebūt.
V. Porietes pārstāvji ir pārliecināti, ka atbildīgie dienesti nelaimes gadījumā rīkojās pavirši un nevērīgi un neizdarīja visu iespējamo, lai glābtu N. Stradiņa dzīvību.