Joprojām nav skaidrības, kādas varētu būt iespējamās soda sankcijas "Škoda Vagonka"

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē trešdien tika skatīts opozīcijas partijas "Nacionālā apvienība" pieprasījums satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) par elektrovilcienu piegādes līguma ar Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" izpildi, kurā deputāti noskaidroja, ka joprojām nav skaidrības, kādas varētu būt iespējamās soda sankcijas par līguma izpildi.

Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) norādīja, ka ministrija uztur sākotnējo prasību par vēršanos pret "Škoda Vagonka" ar plānoto bardzību, tomēr patlaban prioritāte ir pasažieru pārvadājumi.

"Šobrīd notiek 31.vilciena pieņemšanas process, kas tuvākajā laikā tiks pabeigts, savukārt 32.vilciens atrodas komplektēšanas stadijā," viņš norādīja.

Dubkēvičs sacīja, ka tajā brīdī, kad līgums būs izpildīts, varēs virzīties uz priekšu un aktīvi diskutēt ar uzņēmumu par soda sankcijām. "Ir skaidrs, ka šīs soda sankcijas būs. No tā SM nav atkāpusies. Gala lēmums tiks pieņemts, ņemot vērā "Škoda Vagonka" iesniegto dokumentāciju un paskaidrojumus," viņš uzsvēra.

Saeimas deputāts un bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) apgalvoja, ka atbildes no SM un AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir "klasiska atrunāšanās". "2023.gada izskaņā vajadzēja būt piegādātiem visiem vilcieniem, bet pēc tam tika parakstīta papildvienošanās, ka vilcienus piegādās līdz šā gada vidum. Tas arī netika izdarīts. Šī vienošanās neļauj pretendēt uz pirmo vilcienu kavējumu soda sankcijām," papildināja deputāts.

Dubkēvičs norādīja, ka tā nav atrunāšanās, jo iesaistītās puses informē par būtiskākajiem iemesliem, kas ietekmēja vilcienu piegādi. Viņš arī vērsa uzmanību, ka par līgumsodiem plašāk runāt varēs pēc līguma pabeigšanas.

Vienlaikus SM Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs minēja, ka līgums vēl ir izpildes stadijā. No juridiskā viedokļa, viņaprāt, PV vispār nevajadzētu atbildēt uz šādiem jautājumiem, jo tas ir ļoti saistīts ar tiesvedības taktiku, tostarp kādi būs pušu argumenti.

Pieprasījuma komisijas Raimonds Čudars (JV) jautāja, kurā brīdī PV būs gatavs informēt par pozīciju attiecībā uz līgumsodu un ieturējumu apmēru. Uz ko Dubkēvičs atbildēja, ka atturēsies nosaukt konkrētu datumu. "Ir skaidrs, ka tas notiks pēc visu vilcienu pieņemšanas ekspluatācijā un juridisko apstākļu vērtēšanas. Domāju, ka tas notiks tuvākajā laikā," piebilda SM pārstāvis.

Vitenbergs atzīmēja, ka ir pagājuši četri mēneši kopš visiem vilcieniem bija jābūt pieņemtiem, papildinot, ka Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā vairs neietekmē šos piegādes laikus. Viņaprāt, ministrija un PV necīnās līdz galam un nesaprot, ko paši ir parakstījuši.

Dubkēvičs uzsvēra, ka līgums ir kopīgs dokuments, un tas ir operacionālajā fāzē. Viņš apliecināja, ka "Škoda Vagonka" ir jāsoda un PV vērsīsies pret uzņēmumu ar visām iespējām un bardzību.

SM sagatavotajā atbildē komisijai teikts, ka noslēgtajā līgumā ir paredzēti vairāki PV intereses aizsargājošie mehānismi. Tostarp līdz ar pēdējā elektrovilciena piegādi būs pieejami vismaz 11 miljoni eiro, jo atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem no katra maksājuma par katru piegādāto vilcienu tiek ieturēti 5%, kurus ir paredzēts samaksāt pēc visu vilcienu piegādes.

Turklāt "Škoda Vagonka" ir iesniegusi līguma izpildes nodrošinājumu (bankas garantiju), kura būs spēkā piecus gadus pēc pēdējā elektrovilciena pieņemšanas, nodrošinot iespēju PV nepieciešamības gadījumā, tostarp attiecībā uz nesamaksātajiem līgumsodiem vērsties pret garantijas devēju par "Škoda Vagonka" uzņemto saistību izpildi. Kopējā līguma izpildes nodrošinājuma garantija ir vairāk nekā 12 miljoni eiro. Papildu pēc pēdējā elektrovilciena piegādes PV ir jāveic maksājums 40% jeb 2,9 miljonu eiro apmērā no elektrovilciena cenas.

SM skaidro, ka tādējādi ieturējumiem par "Škoda Vagonka" nesamaksātajiem līgumsodiem, ja tādi būs, pēc pēdējā elektrovilciena piegādes būs pieejami vairāk nekā 26 miljoni eiro, kas būtiski pārsniedz līgumā maksimāli pieļaujamo līgumsodu apmēru.

Ņemot vērā apstākli, ka PV patlaban atbilstoši noslēgtajam līgumam gatavojas izsūtīt "Škoda Vagonka" pretenziju par tai aprēķinātajiem līgumsodiem par defektu novēršanas termiņa kavējumiem, lai maksimāli mazinātu potenciālos strīdus risku, PV atturas sniegt informāciju par konkrēto aprēķināto līgumsoda apmēru. Vienlaikus informē, ka aprēķinātais līgumsods saistībā ar defektiem ir aprēķināts vairāk nekā simts tūkstoši eiro.

Tāpat minēts, ka PV neizslēdz iespēju, ka "Škoda Vagonka" var nepiekrist aprēķinātajām soda un kavējuma naudām, šīs informācijas priekšlaicīga izplatīšana var apgrūtināt pārrunu procesu vai vājināt PV pozīciju tiesā, ja netiks panākta līguma pušu vienošanās atbilstoši līgumam.

Vēstulē arī teikts, ka, pamatojoties uz PV sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, depo telpu nomu, "Škoda Vagonka" patlaban ir izrakstīti rēķini par kopējo summu virs 1,3 miljoniem eiro, bet saņemtie maksājumi par izrakstītajiem rēķiniem ir virs 1,2 miljoniem eiro. Vienlaikus ir izrakstīti rēķini par PV tiešajiem zaudējumiem saistība ar gadījumiem, kad elektrovilcienu defektu dēļ tā izmantošana pakalpojuma nodrošināšanā nebija iespējama. Šī summa veido kopumā vairāk nekā 30 000 eiro. Papildu "Škoda Vagonka" ir veikusi maksājumu 3000 eiro apmērā par tai piestādīto līgumsodu.

Jau ziņots, ka 2023.gada decembra vidū PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus pērn decembrī un šā gada janvārī regulāri piemeklēja dažādas ķibeles.

Pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.