Tieslietu ministrija (TM) piedāvā piecus scenārijus dalīta īpašuma izbeigšanai, no kuriem kā vēlamāko izceļ variantu, kas paredz izveidot regulējumu, ka piespiedu dalītais īpašums var tikt izbeigts, ja to vēlas vismaz viena puse.
Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti šodien iepazinās ar TM prezentāciju par dalīta īpašuma izbeigšanu. Latvijā līdz ar īpašumtiesību atjaunošanu pēc padomju okupācijas ir izveidojies simtiem gadījumu, kad ēkas pieder vieniem īpašniekiem, bet zeme, uz kuras tās atrodas - citiem, līdz ar to veidojoties konfliktsituācijām par nomas maksu jautājumiem.
Likuma "Par atjaunota Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" grozījumu projekta izskatīšanas gaitā Saeimas Juridiskajā komisijā 2024.gada aprīlī notika diskusija par iespējamo risinājumu piespiedu dalīta īpašuma izbeigšanai.
Diskusijas rezultātā komisija aicināja Tieslietu ministriju (TM) sagatavot viedokli par iespējamo termiņu, pēc kura valsts varētu izstaties no šī regulējuma, un līdz ar to tie, kuri nav izmantojusi iespēju izpirkt zemes īpašumu, turpinās šīs attiecības regulēt tikai civiltiesiskā kārtā.
Ņemot vērā minēto, TM ir izvērtējusi gan komisijas sēde apspriesto risinājumu, gan citus iespējamos risinājumus dalīta īpašuma izbeigšanai un sagatavojusi piecus iespējamos scenārijus. Pirmais scenārijs paredz, ka īpašumu apvienošanas process netiktu regulēts un vien tiktu noteikts termiņš, pēc kura valsts vairs neregulē zemes likumiskas lietošanas tiesiskas attiecības.
Pieņemot šo scenāriju, nenoteiktā tiesiskā stāvoklī palikšot 250 000 personu, norāda TM, papildinot, ka valsts faktiski turpinās būt iesaistīta un tiesās nonāks milzīgs lietu skaits, kā arī ir iespējams pamattiesību ierobežojums, jo viena puse paliks "ķīlnieka lomā".
Otrais scenārijs paredz, ka paliek spēkā esošais regulējums, kad piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana ir atkarīga tikai un vienīgi no šajās attiecībās esošo pušu gribas. Trešais scenārijs paredz, ka valsts izveido dažādus atbalsta mehānismus, lai motivētu izbeigt piespiedu dalīta īpašuma tiesiskas attiecības. Šādā gadījumā attiecību izbeigšana būtu atkarīga no pušu gribas, līdz ar ko regulējums būs efektīvs vien atsevišķos gadījumos, uzsver ministrijā, papildinot, ka iztērētais resurss būs nesamērīgs rezultātam.
Ceturtais scenārijs paredz, ka tiktu radīts regulējums, ka piespiedu dalītais īpašums var tikt izbeigts, ja to vēlas vismaz viena puse, līdzīgi kā privatizēto daudzdzīvokļu māju gadījumā. Šādā gadījumā tiktu ierobežotas vienas puses tiesības, norāda ministrijā, papildinot, ka regulējums ilgtermiņā veicinātu dalīto īpašuma skaita samazināšanos, bet šādam scenārijam ir nepieciešami vismaz papildu 2 miljoni eiro gadā.
Piektais scenārijs paredz, ka dalītā īpašuma izbeigšana tiek noteikta kā pienākums abām šajās attiec;ibās iesaistītajām pusēm, un, ja puses pienākumu neizpilda konkrētā termiņā, īpašums tiktu apvienots piespiedu kārtā. Vienlaikus TM spriež, ka šāds regulējums būtu nesamērīgs tiesību ierobežojums, bet vislabāk risinātu problēmu ar dalīto īpašumu.
Ministrijā norāda, ka viņuprāt, efektīvākais veids ir ceturtais scenārijs. Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzreiz norādīja, ka par pamatu būtu jāņem ceturtais scenārijs. Viņš uzskata, ka piektais scenārijs nav realizējams, jo pārlieku ierobežo cilvēka tiesības uz īpašumu.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem Latvijā piespiedu dalītā īpašumā joprojām ir vairāk nekā 3600 daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. Šajās daudzdzīvokļu mājās kopumā ir gandrīz 111 000 dzīvokļu.