Augulis aicina pirmspensijas vecuma cilvēkus domāt par pārkvalifikācijas iespējām

No daļas iemaksu pensiju otrajā līmenī terminētas pārnešanas uz pirmo līmeni nav saskatāma negatīva ietekme uz nākotnes pensijām, jo pirmā līmeņa kapitāls katru gadu tiek indeksēts un tiek strādāts pie piedāvājuma ieviest bāzes pensiju, intervijā aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība 8.oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni. Ministrija argumentē, ka tas ļaušot īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā. Ministra ieskatā, nodokļu reforma ir sabalansēts un līdzsvarots kompromiss.

Komentējot valsts iespējas stimulēt pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku nodarbinātību, Augulis uzsvēra gan valsts, gan darba devēju iesaisti. No valsts puses, lai stimulētu pensionāru nodarbinātību, pensiju neapliekamais minimums no 500 eiro ir palielināts līdz 1000 eiro no nākamā gada. Savukārt attiecībā uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir jādomā par pārkvalifikācijas iespējām, kuras jau pašlaik piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra, sacīja ministrs.

Vērtējot Latvijas Universitātes rektora un ekonomista Gundara Bērziņa alternatīvo risinājumu paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), Augulis atteica, ka argumenti pret PVN paaugstināšanu pirmkārt jānoskaidro no finanšu ministra.

Vienlaikus Augulis atkārtoti pauda, ka valdība ir atbalstījusi iemaksu samazināšanu, un to atbalsta arī darba devēji un arodbiedrības. Trīspusējā sadarbības padomē nevienam neesot bijuši iebildumi pret šādu lēmumu. Latvijas Darba devēju konfederācija vienmēr ir teikusi, ka dod priekšroku PVN paaugstināšanai, taču esošajos apstākļos piekrīt kompromisam, atzīmēja ministrs.

Tāpat viņš neņēmās prognozēt, vai pēc trīs gadiem jebkurā gadījumā nāksies paaugstināt PVN, ņemot vērā, piemēram, nepieciešamību finansēt "Rail Baltica".

Auguļa ieskatā, tas būs atkarīgs gan no situācijas finanšu tirgos, gan ģeopolitiskās situācijas. Piemēram, 2022.gadā otrā līmeņa pensiju indeksi nokritās tikai finanšu tirgus norišu dēļ, tas pats bija 2018.gadā - nevar zināt, kā finanšu tirgi svārstīsies nākotnē, sacīja ministrs.

Tāpat ministrs aktualizēja demogrāfiskās situācijas ietekmi uz pensiju sistēmu un darba spēka resursiem. Viņa ieskatā, demogrāfiskā situācija, kur iemaksu veicēju skaits sarūk, bet pensiju saņēmēju skaits pieaug, norāda uz nepieciešamību aktualizēt darba spēka nepietiekamības problēmu. Ministrs vērsa uzmanību, ka demogrāfiskās krīzes gadījumam speciālajā budžetā ir uzkrājums, kas glabājas Valsts kasē un ir noguldīts uz procentiem, kas ir garants pirmajam līmenim. Turklāt, domājot par pirmā līmeņa izmaksām, jāatceras, ka piemaksas pie pensijas par nostrādātajiem darba gadiem tiek maksātas no pamatbudžeta un neietekmē pirmo līmeni, norādīja Augulis.

Otrkārt, pensiju sistēmā demogrāfija ir būtisks elements, kuras izmaiņu rezultātā ir nepieciešami pielāgojumi arī pensiju sistēmā. Pamatotas un plānveida izmaiņas ir normāla sistēmas sastāvdaļa. Speciālais budžets arī ilgtermiņā ir stabils, tomēr demogrāfiskās bedres ietekmē ir nepieciešams diversificēt ienākumu avotus pensijas vecumā, pauda ministrs.

Tāpēc LM strādā pie piedāvājuma ieviest bāzes pensiju. Tā pamatotos uz šobrīd esošo pensiju piemaksas sistēmu, papildinot ar papildu elementu - saistību ar personas darba stāžu. Bāzes pensijas kopā ar visiem trim pensijas sistēmas līmeņiem nodrošinātu pietiekamu atvietojumu arī nākotnē, mazinot demogrāfijas ietekmi uz pensijas atvietojumu, cer ministrs.

Līdztekus Augulis uzsvēra, ka pensiju indeksācijas mērķis ir novērst inflācijas ietekmi uz pensiju, proti nesamazināt tās vērtību inflācijas ietekmē. Koalīcija ir vienojusies indeksēt tās pensijas, kas ir līdz vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēram valstī.

"Mēs nevaram diskriminēt tos cilvēkus, kas saņēmuši lielas algas, attiecīgi veikuši lielas iemaksas un tagad saņem lielas pensijas. Tas būtu ļoti nepareizs signāls lielo algu saņēmējiem, ka nav vērts veikt lielas iemaksas - nav pareizi samazināt lielāku pensiju vērtību," piebilda Augulis.

Vērtējot nodokļu un pabalstu sistēmas izmaiņu ietekmi uz ienākumu nevienlīdzību, ministrs atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas piedāvātos risinājumus, ko tā validējusi ar modeļa palīdzību - pieņemtā reforma ir izsvērta un sabalansēta, domā ministrs.

Savukārt vērtējot izdienas pensiju pārskatīšanu, viņš norādīja, ka LM ir tikai pensiju izmaksātāji. Valdība jau ir pieņēmusi lēmumu Aizsardzības, Iekšlietu un Tieslietu ministriju izdienas pensiju regulējumā, kas paredz izdienas pensijas vecumu sasniegušām iekšlietu dienestu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un karavīriem atļaut turpināt dienestu, vienlaikus saņemot pensiju, piemēram, policistiem turpmāk būs iespēja saņemt izdienas pensiju un turpināt strādāt iekšlietu sistēmā.

Priekšlikumu piešķirt izdienas pensiju policistam, kurš turpina darbu iekšlietu sistēmā, Augulis skaidro ar koalīcijas mērķi piesaistīt cilvēkus darbam policijā, jo tur ir milzīgs cilvēkresursu trūkums. OECD eksperti ir snieguši savu redzējumu par to, ka izdienas pensiju sistēma Latvijā ir pārāk plaša, bet, atsakoties no izdienas pensijām, ir jābūt vietā citām sociālajām garantijām, lai piesaistītu strādājošos, sprieda ministrs.

Nākotnē, iespējams, varētu būt vienošanās par darba devēju veiktām iemaksām trešajā pensiju līmenī. Bet attiecībā uz tiem, kas pašlaik ir dienestā, izmaiņas izdienas pensiju kārtībā nedrīkst attiecināt, kas nozīmē, ka izdienas pensiju reformēšanā ir jābūt milzīgam pārejas periodam, klāstīja ministrs.