Garantētā minimālā ienākuma pabalsti jāpārrēķina atbilstoši jaunajiem noteikumiem

Aprēķinot garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, GMI līmenim no 1. oktobra jābūt 40 latiem pilngadīgām personām un 45 latiem bērniem. Ja šis pabalsts piešķirts ātrāk, pašvaldībām jāveic tā pārrēķins, nra.lv informē Labklājības ministrijā.

GMI līmeņa paaugstināšana no 1. oktobra stājusies spēkā nekavējoties, un tas attiecas uz ikvienu GMI pabalsta pretendentu vai saņēmēju. Ministru kabinets nav paredzējis, ka norma stāsies spēkā vēlāk, jo Sociālās drošības tīkla stratēģija (izstrādāta sadarbībā ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem un apstiprināta valdībā) paredz sniegt palīdzību iedzīvotājiem jau 2009. gada ceturtajā ceturksnī.

Tas nozīmē, ka, aprēķinot pabalstu, GMI līmenim no 1. oktobra jābūt 40 latiem pilngadīgām personām un 45 latiem bērniem. Savukārt, ja GMI pabalsts piešķirts pirms 1. oktobra, pašvaldībām jāveic tā pārrēķins. Tā, piemēram, ja ģimenei vai personai GMI pabalsts ir piešķirts periodā no šāgada 1. septembra līdz 30. novembrim, tas jāpārrēķina par diviem mēnešiem.

Lai saņemtu GMI pabalstu, darbspējīgam pabalsta pieprasītājam ir jāslēdz vienošanās par sadarbību ar pašvaldības sociālo dienestu. Vienošanās mērķis ir veicināt darbspējīgo iedzīvotāju motivāciju meklēt iespēju iesaistīties darba tirgū un iespēju robežās atrast izdevību nopelnīt minimālos iztikas līdzekļus pašiem (piemēram, iesaistoties pašvaldības organizētajos darba prakses pasākumos ar 100 latu stipendiju), tādējādi izkļūstot no GMI pabalsta saņēmēju loka.

Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu nosaka, ka ģimene tiek atzīta par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 50% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (2009. gadā - 180 lati mēnesī). Tāpat ģimene tiek atzīta par trūcīgu, ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri, nav parādsaistību, nepieder īpašums, nav noslēgts uztura līgums, tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

LM uzsver, ka par parādsaistībām nav uzskatāmi studiju un studējošo kredīti, kredīti mājokļa pielāgošanai cilvēkiem ar invaliditāti, parāds par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī parāds par pacienta iemaksu vai pacienta līdzmaksājumu. Savukārt par īpašumu nav uzskatāma dzīvokļa iekārta, apģērbs un sadzīves priekšmeti, nekustamais īpašums vai tā daļa, kustamā manta, kuru izmanto ģimenes pamatvajadzību nodrošināšanai, viens transportlīdzeklis, kurš personas īpašumā ir ilgāk par 10 gadiem.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais