Eksperts par grozījumiem pensiju likumā: 1. līmenim banāli nepietiek naudas

Valdība 8. oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju 1. līmeni. Ministrija anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Vairo", kas ir jaunākais fondēto pensiju plānu pārvaldnieks Latvijā, valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs intervijā aģentūrai LETA gan uzsver, ka drīzāk iemesls ir tas, ka pensiju 1.līmenim vienkārši banāli nepietiek naudas. Turklāt, ja pašlaik to var risināt ar iemaksu likmes pārbīdēm starp pensiju līmeņiem viena procentpunkta apmērā, tad pēc trīs vai pieciem gadiem ar to jau būs par maz.

Pēc gana asām diskusijām ir panākts zināms kompromiss, nosakot konkrētu termiņu, līdz kuram būs spēkā lēmums par darba ņēmēju sociālo iemaksu viena procentpunkta pārbīdi no 2. pensiju līmeņa uz 1. līmeni. Tas ir labāk nekā sākotnējais variants?

Ja mēs skatāmies no pensiju kapitāla krājēju pozīcijas, protams, šis ir labāks variants nekā iepriekš, bet tas tiešām ir kompromiss, un tādēļ, ja jautājums ir, vai tas ir labākais risinājums, tad noteikti nē. Bet tas ir labāks par iepriekšējo.

Jāatgādina, ka pensiju 2.līmenis tika izveidots pirms 20 gadiem un toreiz bija plāns, ka iemaksas tajā pakāpeniski aiziet līdz 10% no strādājošo bruto algas un attiecīgi iemaksas 1.līmenī pakāpeniski samazinās līdz 10%, kopējam iemaksu līmenim, kas attiecas uz pensiju apdrošināšanu, saglabājoties 20% apmērā un vienādi sadaloties starp abiem pensiju līmeņiem. 2009.gadā iemaksas 2.līmenī tika samazinātas līdz 2%. Arī toreiz bija nosacījums, ka tas ir terminēti.

2012.gadā iemaksu likmi pacēla, bet ne līdz 8% un ne līdz 10%, bet līdz 6%. Līdz ar to jau pašreizējā iemaksu likme ir kompromiss, kas radās iepriekšējās krīzes laikā. Šis kompromiss bija nepieciešams vairāku iemeslu dēļ. Finanšu krīzes laikā ļoti strauji pieauga bezdarbs un līdz ar to strauji samazinājās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Teorētiski bezdarbs varētu būt īslaicīgs faktors, bet lielākā problēma toreiz bija tā, ka tūkstošiem darbspējīgu cilvēku vienkārši aizbrauca prom no Latvijas un mēs zaudējām nodokļu maksātājus. Tādēļ arī atgriezties pie idejas par iemaksām pensiju 2. līmenī 10% apmērā vairs nebija reālistiski, jo nebija tik daudz strādājošo, kas veiktu sociālās iemaksas, un 1.līmenī vienkārši nepietika naudas.

Šobrīd mēs redzam, ka principā tas pats scenārijs atkārtojas, tikai varbūt ne tik dramatiskā formā. Strādājošo attiecībā pret pensionāriem ir maz, un pensiju 1. līmenim vienkārši banāli nepietiek naudas.

Tomēr šobrīd atšķirībā no finanšu krīzes un pēckrīzes perioda mums ir ļoti zems bezdarbs, un ir bail iedomāties, kas notiks tad, kad bezdarbs pieaugs, jo tad iemaksas sociālajā budžetā samazināsies. Ja valdība piedāvā samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, novirzot vienu procentpunktu 1. līmenī, laikā, kad bezdarbs ir relatīvi zems, es baidos, ka tas ir diezgan slikts kompromiss.