Attiecībā uz izskanējušām ziņām par Latvijas tiesībsargu uzpirkšanu, prezidents sagaida Ģenerālprokuratūras pārbaudi

Viņš sacīja, ka jebkādas ziņas par to, ka var pasūtīt kaut kādus kriminālprocesus, nevar neradīt satraukumu. Valsts prezidents sagaida Ģenerālprokuratūras pārbaudi.

Rinkēvičs piebilda, ka šodien gaidāmajā Nacionālās drošības padomes sēdē, kur tiek skatīti dažādi ar drošību saistīti jautājumi, tās dalībnieki saņems sākotnējo informāciju.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sagaida rūpīgu izskanējušo faktu izmeklēšanu. Ja tie apstiprināsies, tad būs jāseko rīcībai, meklējot rokās vainīgo, taču, ja izskanējusī informācija neapstiprināsies, tad par to sabiedrībai arī ir jāpasaka.

"Izmeklēšana prasa laiku. Vai tā būtu Navaļnija komanda, vai mūsu žurnālisti, vai iedzīvotāji, kuri ziņo par likumpārkāpuma pazīmēm, šāda informācija ir rūpīgi izmeklējama un sabiedrība ir jāinformē par izmeklēšanas rezultātiem," teica Valsts prezidents.

Kā vēstīts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi saistībā ar Navaļnija komandas veidotajā filmā izteiktajiem pieļāvumiem, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, iespējams, pret kukuļiem palīdzējuši Krievijas naftas kompānijas "Jukos" bijušajam vadības pārstāvim Leonīdam Ņevzļinam vērsties pret Kremļa opozicionāriem, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Navaļnija līdzgaitnieku nesen skatītājiem nodotā filmā apgalvots, ka viņu rīcībā nonākusi Ņevzļina sarakste, no kuras izriet, ka 2024.gada martā viņš organizējis uzbrukumu Leonīdam Volkovam, turklāt Ņevzļina organizētajās darbībās bijuši iesaistīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) no Ņevzļina sarakstes arī noskaidrojis, ka viņš bijis iesaistīts uzbrukuma organizēšanā fonda direktoram Ivanam Ždanovam Ženēvā un ekonomista Maksima Mironova sievai Aleksandrai Petračkovai Argentīnā.

Filmā arī izskan apgalvojumi, ka Ņevzļins kopā ar līdzzinātāju Anatoliju Bļinovu ar kukuļošanas palīdzību esot panācis Latvijā krimināllietas ierosināšanu pret bijušo FBK izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu. Savā sarakstē abi arī apsprieduši Rīgas prokurorus, kas tiem palīdzēšot. FBK apgalvo, ka tam neesot ticējuši, taču pats Ašurkovs viņiem pastāstījis, ka martā Londonā esot kā liecinieks izsaukts uz policiju, kur līdz ar britu policistiem tos esot pratinājuši Latvijas policijas izmeklētāji un kāda Rīgas rajona prokurors.

Pats Ašurkovs gan Latvijas medijiem atklājis pavisam citu informāciju, proti, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņu iztaujājušas par savrupmājas iegādi, kas agrāk piederēja Krievijas darbonim Grigorijam Guseļņikovam un "PNB bankai", par kuras izputināšanu pēta tiesībsargi.

Saistībā ar "PNB bankas" bankrotu izmeklēšanu veic gan Valsts policija, gan arī bankas maksātnespējas administrators ir sācis tiesvedību, kurā no bijušās bankas vadības cer piedzīt zaudējumus vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

LTV raidījumam "de facto" vēstīja, ka zaudējumus 31,5 miljonu eiro apmērā veido bankas lēmums atbrīvot īpašnieku Guseļņikovu no vairāk nekā 12 miljonus eiro liela parāda un viņa brāli no 1,3 miljonu eiro liela galvojuma.

7,2 miljonus eiro banka aizskaitīja Guseļņikova advokātiem ASV. Tāpat banka pārdeva savu meitasfirmu "Calleri Limited", kurai piederēja smalka savrupmāja Londonas pievārtē, neprasot samaksu uzreiz. Mājas vērtība lēsta 10 miljonu eiro apmērā. Kā pircējs norādīts tieši Londonā dzīvojošs Vladimirs Ašurkovs.