Slimnīca "Ģintermuiža" atteikusies uzņemt divus bērnus atkarību ārstēšanas programmā

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Pēdējā pusgada laikā bijuši divi gadījumi, kad slimnīca "Ģintermuiža" atteikusies uzņemt motivētus bērnus atkarību ārstēšanas programmā, jo uzņemšanas brīdī viņu urīna analīzēs parādījušās atkarību izraisošu vielu paliekas, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Viņaprāt, šāda pieeja ir pilnīgi nepareiza un tā ir jāmaina.

Pēc viņa paustā, ir gadījumi, kad bērni ar "milzīgām veselības problēmām, tūlītējām problēmām" arī ne vienmēr tiek uzņemti.

Savukārt, vaicāts, cik bieži ģimenes ārsti izmanto iespēju iesaistīt Rīgas bāriņtiesu, ja bērna likumiskais pārstāvis nepiekrīt vakcinācijai vai ārstniecības sākšanai, Krasnogolovs sacīja, ka ir bijuši gadījumi, kad vecāki neved ārstēties ar onkoloģiskām slimībām sirgstošus bērnus, tāpēc iesaistīta bāriņtiesa.

Savukārt saistībā ar vakcināciju Rīgas bāriņtiesā pieprasījumi no ārstiem nav saņemti. Viņš gan zinot, ka citās bāriņtiesās tādi iesniegumi ir.

Kā vēstīts, speciālisti plāno domāt, kā veiksmīgāk ārstu ikdienas praksē piemērot Pacientu tiesību likuma 14. pantu par bāriņtiesas piekritību. Proti, ģimenes ārstiem ir paredzēta iespēja iesaistīt bāriņtiesu, ja bērna likumiskais pārstāvis nepiekrīt vakcinācijai vai ārstniecības sākšanai, tomēr šī iespēja tiek izmantota reti.

Tāpat vēstīts, ka, vērtējot tiesībsarga norādes par palīdzības nodrošināšanu bērniem, Veselības ministrija paziņojusi, ka sadarbībā ar iesaistītajām pusēm plāno uzlabot narkoloģiskos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp strādājot pie obligātās ārstēšanas nosacījumu izstrādes no narkotikām atkarīgajiem bērniem un jauniešiem.

Latvijā

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

Svarīgākais