Kopš vasaras vidus Ungārija ir paplašinājusi savas programmas “nacionālā karte” darbību, ļaujot ar tās starpniecību valstī iebraukt arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Lai arī Šengenas zonas valstis pauda bažas par šo soli, Ungārijas parlamenta Ārlietu komitejas pārstāve Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” apgalvoja, ka visi iebraucēji tiks pakļauti rūpīgai kontrolei. Taču eksperti norāda uz daudziem riskiem.
Savā ārpolitikā Ungārija daudzos jautājumos pozicionējas tuvāk Kremlim, nevis Ukrainai. Gan tad, kad pie kopējā Eiropas galda ceļ iebildumus pret finanšu palīdzību kara plosītajai valstij. Gan aicinot nesteigties ar Ukrainas dalību Eiropas Savienībā. Arī militāru atbalstu Kijivai Budapešta kategoriski atsaka.
“Premjeram ir ļoti svarīga prasība, ka Ungārijas finansiālais atbalsts var tikt atvēlēts humāniem jautājumiem. Mēs neatbalstām ieroču piegādes, jo ungāru minoritāte dzīvo Ukrainā. Un no kara sākuma mēs zaudējām vairāk nekā 100 ungāru. Tāpēc es kā kristīgi demokrātiska politiķe absolūti atbalstu uguns pārtraukšanu un mieru. Es personīgi nevaru atbalstīt nekādu ieroču piegādi,” atzina Ungārijas parlamenta Ārlietu komitejas viceprezidente Hajnalka Juhāsa (KDNP).
Eļļu ugunij starpvalstu attiecībās pielēja Kijivas nesenais lēmums sankcionēt Krievijas uzņēmumu Lukoil, un tika apdraudēta krievu jēlnaftas plūsma Ungārijai pa cauruļvadu “Družba”.
Turpretim Ungārijas un Krievijas attiecības kavē vienīgi sankcijas. Septembra vidū Budapeštā noticis Ungārijas-Krievijas biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā septiņdesmit uzņēmumu pārstāvji. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto tajā uzņēma Krievijas veselības ministru. Bet nākamajā nedēļā jau spieda roku Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam. Pēc tās Ungārijas ārlietu ministrs pauda viedokli, ka “tāda valsts kā mūsējā nevar atļauties nebūt aktīvās, cieņpilnās un abpusēji izdevīgās attiecībās ar Krievijas Federāciju.”
Savas ciešās ekonomiskās un diplomātiskās saites ar Krieviju Ungārijas politiskie līderi raksturo ar tādiem apsvērumiem kā “ekonomiskā neitralitāte” un “pragmatisms”. Ungāru sabiedrībai premjerministra Viktora Orbāna kā pašpasludinātā “miera nesēja” un nacionālo interešu sarga tēls pārsvarā šķiet simpātisks. Ko apliecina arī raidījuma veiktā aptauja Budapeštas ielās. “Es domāju, ka Ungārija ir atkarīga no gāzes piegādēm. Tas ir tieši tik vienkārši,” minēja pensionāre Marija. Savukārt students Maksimilians vēlētos labākas attiecības ar Krieviju, lai varētu braukt tur mācīties vai strādāt.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns savas politiskās karjeras pirmsākumos ir vērsies pret Krieviju. Taču pēc atkārtotas nākšanas pie varas 2010. gadā viņa retorika piedzīvoja krasas izmaiņas. Kā izpētīja izmeklējošās žurnālistikas centrs “Direkt36”, tas notika uzreiz pēc Orbāna un Vladimira Putina tikšanās Sanktpēterburgā. “Mēs īsti nezinām, kas notika un par ko viņi runāja, bet viņi noteikti uzsāka kopīgos biznesa sakarus. Ar to es domāju, ka viņi sāka strādāt kopā. Kopš tā laika šīs izvērtās par daudzveidīgām attiecībām - tā ir politiskā, ekonomiskā un ideoloģiskā partnerība,”- teica “Direkt36” direktors un līdzdibinātājs Andrāšs Petē.
Kopš tā brīža izšķirošajos jautājumos, ja radās izvēle starp Austrumu vai Rietumu interesēm, Ungārija nosliecās par labu Krievijai, saka pētnieks. Tā bija arī, kad ASV lūdza izdot Ungārijā notverto Krievijas ieroču tirgotāju. Tā bija arī brīdī, kad valsts lēma, kam uzticēt savas vienīgās atomelektrostacijas paplašināšanu. Pakšas atomelektrostaciju būvēja 80-tajos gados pēc padomju tehnoloģijām. Tagad tās darbību plāno paplašināt, būvējot divus jaunus reaktorus.
Lēmumu, ka stacijas otro kārtu būvēs Krievijas kodolaģentūra “Rosatom”, Ungārijas valdība - bez konkursa un atklātības - pieņēma pirms 10 gadiem. Tas nozīmē, ka no Krievijas nāks kredīts, kodoldegviela un speciālisti. Jaunā stacija būtu jāatklāj nākamgad, taču darbi tiek uzsākti tikai tagad. Izmeklējošais žurnālists Andrāšs Petē stāsta par neseno pētījumu, kas atklāja - Ungārijas valdībai ir bijusi doma būvēt citu kodolstaciju ar Franciju, taču šo ideju noraidīja Orbāns.
Tieši ar speciālistu trūkumu kodolstacijas būvniecībā tika saistīts šogad jūlijā izdotais Ungārijas valdības dekrēts - iekļaut Krieviju un Baltkrieviju to valstu sarakstā, kuru pilsoņi var iebraukt valstī, izmantojot “nacionālās kartes” programmu. Taču, visticamāk, mērķis ir cits, jo krievu kodoleksperti jau tagad iebrauc ar citām atļaujām.
“Ir kādi 18 dažādi kanāli, kā trešās valsts pilsonis var iekļūt Ungārijā. “Nacionālā karte” ir viens no tiem. Būsim pragmatiski. Dzīve rādīs, kurš no šiem kanāliem izrādīsies tiešām efektīvs un mums svarīgs. Pagaidām “nacionālā karte” Krievijas un Baltkrievijas valsts piederīgajiem nav īsti nozīmīga,” raidījumam uzsvēra Ungārijas Darba devēju un ražotāju konfederācijas viceprezidents Ferencs Roleks.
Oficiālais iemesls, kāpēc Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem durvis paver plašāk, ir darbaspēka trūkums. Ungārijas darba devēji piekrīt - darbinieku tiešām akūti trūkst, jo ik gadu darba tirgu atstāj aptuveni 30 tūkstoši strādnieku. Taču līdz šim pie nacionālās kartes ir tikuši vien 10 Krievijas un 4 Baltkrievijas pilsoņi. Kas liek uzdot vēl vairāk jautājumus.
“Ungārijā ir liela Baltkrievijas traktoru rūpnīca, kur galvenokārt strādā Baltkrievijas eksperti. Viņi šeit ieradās ar vīzu. Tātad mēs īsti neredzam, kāpēc mums pēkšņi vajag daudz vairāk krievu un daudz vairāk baltkrievu, kas te var ierasties bez specifiska darba. Jo nacionālā karte pieļauj to, ka no šīm valstīm var ierasties neierobežots cilvēku skaits, viņi var pagarināt savu uzturēšanos bez jebkādiem ierobežojumiem. Un viņiem nav jāprecizē ieņemamā pozīcija, kuras dēļ viņi ierodas,” secināja Eiroatlantiskās integrācijas un demokrātijas centra pētniece Dorka Takāči.
Līdzīgi izsakās Ungārijas opozīcija, sakot, ka sabiedrotajiem zūd uzticība Ungārijai. “Ja tas tā turpināsies un Orbāns aizvien vairāk stums Ungāriju Krievijas virzienā, tad tas var beigties pat ar Ungārijas izslēgšanu, vai viņš pats to izvedīs no Eiropas Savienības un NATO. Kaut mēs esam biedri šajās divās ļoti nozīmīgās organizācijās, daudzi mūsu sabiedrotie uzskata, ka Ungārija, Ungārijas valdība nesadarbojas, nevēlas būt šo alianšu daļa,” intervijā “de facto” uzsvēra opozīcijas politiķe, Ungārijas parlamenta Ārlietu komisijas locekle (“Demokrātiskā koalīcija”) Āgneša Vadai.
Ungārijas Ārlietu ministrija uz “de facto” intervijas pieprasījumu nav atbildējusi. Parlamenta Ārlietu komitejas viceprezidente Hajnalka Juhāsa saka: visas drošības pārbaudes tiks veiktas ar maksimālo rūpību - gan pieteikuma izskatīšanas brīdī, gan tad, kad persona atradīsies valstī.
Kā norāda vairāki eksperti, Ungārijas valdība stiprina savu popularitāti, balstoties uz sev lojāliem medijiem. Tiem žurnālistiem, kas uzdod nepatīkamus jautājumus, darbu mēdz apgrūtināt. Ko tādu novēroja arī raidījums “de facto”. Nākamajā dienā pēc intervijas ar Ungārijas parlamenta deputāti - viņas pārstāvji pieprasīja raidījumam atskaitīties par to, kas no šīs intervijas tiks pārraidīts ēterā, pretējā gadījumā aizliedzot to izmantot un draudot ar tiesiskām sekām.
“Tas atspoguļo Ungārijas valsts pārvaldes vispārējo attieksmi pret plašsaziņas līdzekļiem. Tā mediju daļa, kuru viņi nekontrolē, ir būtiski mainījusies, un viņi cenšas ierobežot visus kontaktus un informācijas sniegšanu,” komentējot šādu politiķes rīcību, raidījumam sacīja pētniece Dorka Takāči.
Eiropas Savienība ilgstoši vēršas pret Ungārijas pārkāpumiem ar sodiem un publisku kaunināšanu, bet pagaidām iedarbīgu ietekmes sviru nav. Tā vietā kopiena meklē ceļus, kā pieņemt lēmumus, apejot ungāru politiķus.