“No Baltik bankas varam dabūt visu” - ko atklāj pretkorupcijas fonda iegūtā sarakste par Latviju

LTV raidījuma “de facto” rīcībā nonākusī telefonu sarakste, visticamāk, starp Izraēlā dzīvojošo miljardieri Leonīdu Ņevzļinu un nu jau Polijā apcietināto Krievijas pilsoni Anatoliju Bļinovu met tumšu aizdomu ēnu pār Latvijas tiesībsargājošām iestādēm. Sarakste cita starpā atklāj abu centienus ar kukuļu palīdzību panākt kriminālizmeklēšanu pret bijušo Pretkorupcijas fonda izpilddirektoru.

Cietumā mirušā Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija komanda septembrī demonstrēja filmu par piedzīvotajiem uzbrukumiem. No tiem smagākais - Navaļnija sabiedrotā Leonīda Volkova piekaušana ar āmuru šogad Viļņā. Aiz uzbrukumiem, spriežot pēc noplūdušas telefonu sarakstes, stāvējis Ņevzļins, Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska līdzgaitnieks.

“de facto” pirms nedēļas pārliecinājās, ka ticamas izskatās vairākas sarakstē minētās lietas, kas skar Latviju. Piemēram, par negatīvām mediju publikācijām un, iespējams, viltotu Latvijas pasi, kuru lietojis Ņevzļina izrīkotais Krievijas pilsonis, pašlaik Polijā apcietinātais Anatolijs Bļinovs.

Filmā izteikts apgalvojums par kriminālizmeklēšanas pasūtīšanu Latvijas policijā. “de facto” iegūtie ekrānšāviņi no pretkorupcijas fonda ar, visticamāk, divu galveno varoņu Ņevzļina un Bļinova saraksti, tiešām detaļās atklāj plānu maksāt kukuļus, lai sāktu krimināllietu pret bijušo fonda izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu.

“Par Ašurkovu, Latvija apstiprināja, ka gatava sākt krimināllietu,” pagājušā gada augustā ziņoja Bļinovs. Nepārprotama ir abu vēlme izmeklēšanu sasaistīt ar tobrīd jau slēgto “Baltic International Bank” (BIB). “Baltik Banka pagaidām ir atslēga. Mums jāizņem lietas par visu bandu,” rakstīja Ņevzļins. “No Baltik bankas varam dabūt visu,” lielījās Bļinovs. Ir skaidri noprotama abu vēlme Ašurkovu sasaistīt ar izmeklēšanu par citiem BIB klientiem.

Septembra sākumā Bļinovs informēja, ka kāds viņam “vakarā dos cenu”. Tālākajā sarakstē viņš skaidroja, ka lietu rosinās pēc bankas administratora iesnieguma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Iesniegums būšot nedēļas divu laikā. Līdz desmit dienām prasīšot krimināllietas sākšana.

Dienu vēlāk Bļinovs sauc “baltiešu” cenrādi: par BIB klientu lietām jāmaksā 15 tūkstoši. Personas varot izvēlēties; administratora iesniegums maksājot 5 tūkstošus; krimināllieta - 50 tūkstošus. Ar visām sekām, arī kontu arestiem un starptautisku meklēšanu.

Septembra vidū Bļinovs atskaitās, ka nopircis kriptovalūtu USDT priekš “baltiešiem”. Nākošnedēļ uzzināšot atbildīgo par krimināllietu un nosūtīs viņa kontaktus. Pāris mēnešus vēlāk Bļinovs taisnojās, ka krimināllietas uzsākšana esot aizkavējusies prokurora nomaiņas dēļ, bet pašā gada nogalē viņam “zvanīja no Rīgas, ir super ziņas”. No Bļinova apgalvotā var secināt, ka lieta esot sākta.

Ņevzļina un Bļinova sarakstes laikā “Baltic International Bank” darbu administrēja advokāts Olavs Cers. Tiesa viņu bija iecēlusi par bankas likvidatoru. Cers gan rakstiski, gan ar biroja darbinieces starpniecību lika saprast, ka par izskanējušajām aizdomām nerunās, jo nedrīkst apspriest bankas klientus.

Cers pat atteicās apstiprināt vai noliegt tiešu vai pastarpinātu komunicēšanu ar Bļinovu. “Atbildot uz Jūsu tiešo jautājumu: nē, man neviens nav piedāvājis "iedot kukuli vai uzpirkt saistībā ar BIB likvidatora pienākumiem", bet, ja kāds šādu piedāvājumu būtu izteicis, es par to nekavējoties būtu informējis tiesībsargājošās iestādes. Ar to arī mūsu saraksti par šo tēmu ierosinu pabeigt, un lūdzu turpmāk neapgrūtināt mani ar jautājumiem, atbildes uz kuriem var skart konfidenciālu informāciju, kas iegūta, pildot bankas likvidatora amata pienākumus,” rakstiski atbildēja Cers, bijušais “Baltic International Bank” likvidators.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) jau pirmajās dienās noliedza, ka būtu pretlikumīgi sākta izmeklēšana, bet iekšējo pārbaudi policija vēl nav noslēgusi. Pret Ašurkovu procesu gan neesot.

“Mēs esam pārbaudījuši, kas attiecas uz konkrēto personu, nu nav nekā vairāk mums ko paziņot. Nefigurē. Nav nekāda procesa, ko mēs būtu piefiksējuši. Protams, mēs neesam vienīgā izmeklēšanas iestāde valstī. Mums ir vienota sistēma, bet mēs neredzam šobrīd, ka būtu kaut kur kaut kas veikts. Attiecīgi skaidrs, ka ir jāpārbauda rūpīgi, mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot to, ko neesam līdz galam pārbaudījuši,” sacīja Ruks.

Tiesa, nav tā, ka Valsts policijai par Ašurkovu nebūtu bijusi nekāda interese. Pagājušā gada decembrī Anglijā dzīvojošais Ašurkovs saņēma ziņu, ka viņu grib iztaujāt izmeklētāji no Latvijas. Martā pie viņa Londonā ieradās policistes Inese Hofmane un Tatjana Gordina un prokurors Dmitrijs Troickis. Taču Ašurkovam neesot uzdoti jautājumi par BIB, ar kuru, kā apgalvo Ašurkovs, nekādi viņš neesot saistīts, bet par citu banku - 2019. gadā slēgto PNB.

“Man ir sens paziņa - Grigorijs Guseļņikovs, kurš bija tajā laikā PNB bankas īpašnieks. Viņš man piedāvāja investīciju iespēju. Nopirkt māju, kurā viņš dzīvoja, netālu no Londonas,” intervijā ar “de facto” iesāk Ašurkovs.

Raidījums jau pirms pāris gadiem stāstīja, ka Ašurkova vārds pavīdēja vienā no darījumiem, kas PNB bankas maksātnespējas administratora ieskatā, ļāva vērtīgiem bankas aktīviem pazust īsi pirms PNB slēgšanas.

Saskaņā ar dokumentiem, kuru saturs ir zināms “de facto”, banka 2019. gada jūnijā parakstīja vienošanos ar Ašurkovu. Banka piekrita pārdot savu meitas firmu - “Calleri Limited”. Tai piederēja aptuveni 10 miljonus mārciņu vērta savrupmāja Londonas pievārtē. Puses nebija vienojušās par galīgo cenu, bet Ašurkovam būtu jāveic ikmēneša maksājumi.

Dažas dienas vēlāk viens no PNB bankas jaunajiem akcionāriem Saīds Mehraiks piekrita norēķināties Ašurkova vietā, iegūstot no bankas prasījuma tiesības pret Ašurkovu. Taču banka naudu tā arī neieraudzīja. Mehraiks pats ir miris.

Ašurkovs klāsta, ka darījums pajucis. Viņš nekad vērtīgo Londonas īpašumu neieguva, par bankas vienošanos ar Mehraiku neko nezinot.

“Mēs noslēdzām iepriekšēju vienošanos, bet drīz pēc tam darījums nenotika. Kaut kādu iemeslu dēļ Guseļņikova vai bankas pusē. Es nekad neveicu nekādu maksājumus šī līguma ietvaros, es nekad neieguvu šīs kompānijas akcijas,” apgalvo Ašurkovs.

Tāpēc Ašurkovam šķitis dīvaini, ka pēc vairākiem gadiem viņu uzmeklējusi izmeklētāju grupa no Latvijas.

“Viens scenārijs ir, ka izmeklētāji pēkšņi četrus gadus pēc darījuma, kurš nenotika, sagribēja sūtīt šo augsta līmeņa grupu uz Londonu intervēt mani, vienīgo personu no šī darījuma, jo viņi izmeklēja, ko Guseļņikovs un bankas menedžeri potenciāli izdarīja bankā pirms bankrota. Vai otra iespēja - ka kāds motivēja Latvijas tiesībsargājošās amatpersonas, lai viņi atvērtu krimināllietu pret mani vai izpētītu iespēju to izdarīt. Neesmu drošs, un gribētu zināt, kas tiešām notika,” saka Ašurkovs.

Valsts policijā uzskata, ka Ašurkova izvaicāšanai agrāk sāktās PNB lietas ietvaros nav nekāda sakara ar Bļinova un Ņevzļina saraksti un aizdomām, kas izteiktas pretkorupcijas fonda pēdējā filmā. “Tur turpinās process, un notiek izmeklēšanas darbības. Un pilnīgi citā kontekstā tās darbības ir veiktas. Tas ir viennozīmīgi,” teic policijas priekšnieks.

Ruks gan atzīst, ka policistu iespējama korupcija ir jāizmeklē citai iestādei - Iekšējās drošības birojam. Tas šonedēļ medijiem komentārus atteicās sniegt.

Pagaidām nevar arī izslēgt, ka Bļinovs sarakstē ar Ņevzļinu blefojis, apgalvojot, ka var nokārtot krimināllietu ierosināšanu Latvijā, un naudu ielicis kabatā. Tādēļ ir svarīgi, lai Latvijas atbildīgās iestādes pēc iespējas ātrāk tiktu skaidrībā, vai ir jebkāds pamats aizdomām par korupciju.