Rešetins par notikumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas: Viņi it kā tēlo upurus, lai gan pat bērnu drēbēs mēdz atrast iešūtas žiletes

© Ekrānšāviņš

Valdība otrdien atbalstīja 285 514 eiro novirzīšanu, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar pastiprinātas Latvijas-Baltkrievijas robežas uzraudzības nodrošināšanu.

Kopš 2021. gada decembra vērojams paaugstināts migrantu spiediens uz Latvijas robežas, un valstij no sava budžeta nācies iztērēt miljoniem eiro robežas stingrākai aizsardzībai.

Šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 4498 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 18 cilvēki.

Raidījumā "Preses klubs" par notiekošo uz robežas izsakās aktieris, režisors, zemessargs Intars Rešetins.

"Pats neesmu bijis uz robežu, bet mani nodaļas biedri gan. Tur tiek notverti robežpārkāpēji, kuri tiek sūtīti atpakaļ uz Baltkrieviju. Tur ir daudz dažādu stāstu, kas publiskajā telpā neizskan. Gan sensitīvas informācijas dēl, gan lai saudzētu sabiedrību. Tur tiek spēlēts teātris. Viņi it kā tēlo upurus, lai gan pat bērnu drēbēs mēdz atrast iešūtas žiletes. Viņi nav nevainīgi jēri. Šī kustība tiek organizēta, un mēs tiekam testēti, kā reaģēsim. Mums jābūt gataviem," saka I. Rešetins.

Latvijā

Pirmdien “Neatkarīgā” publicēja žurnālista Armanda Pučes tīmekļa ierakstu par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiekot štatu samazināšana birokrātijas nīdēšanas nolūkos, turklāt pirmais izkapts cirtiens esot skāris armijas kaujas grupas atbalstošās struktūras. Protams, sākotnējā doma: kā tas “iet kopā” ar vienību kaujas spējām? Vai birokrātijas apkarošana tiešām jāsāk ar bruņotajiem spēkiem? Vakar sagaidījām atbildes no NBS un Aizsardzības ministrijas. Videokomentāru par šiem jautājumiem “nra.lv” sniedza arī aizsardzības ministrs.

Svarīgākais