Latvijā arvien turpina atklāt jaunus ĀCM gadījumus

© f64.lv, Kaspars Krafts

 Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 10 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta 11 mežacūkām, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) publiskotā informācija.

Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta trim mežacūkām Valkas novadā, tostarp divām mežacūkām Kārķu pagastā un vienai mežacūkai Ērģemes pagastā.

Tāpat vīruss pagājušajā nedēļā konstatēts divām mežacūkām Madonas novada Liezēres pagastā, divām mežacūkām Valmieras novada Rencēnu pagastā, vienai mežacūkai Dobeles novada Krimūnu pagastā, vienai mežacūkai Gulbenes novada Rankas pagastā un vienai mežacūkai Ventspils novada Tārgales pagastā.

Tādējādi mežacūku populācijā ĀCM šogad Latvijā konstatēts 1017 mežacūkām 33 novadu 156 pagastos un vienā pilsētas teritorijā.

Kopš 2014.gada jūnija, kad Latvijā pirmo reizi tika reģistrēts ĀCM, vīruss konstatēts kopumā 9295 mežacūkām, tostarp 2014.gadā Latvijā ĀCM tika konstatēts 217 mežacūkām, 2015.gadā - 1048, 2016.gadā - 1146, 2017.gadā - 1431, 2018.gadā - 905, 2019.gadā - 430, 2020.gadā - 377, 2021.gadā - 448, 2022.gadā - 1274 mežacūkām, bet 2023.gadā - 1002 mežacūkām.

LETA jau vēstīja, ka šogad ĀCM konstatēts arī sešās saimniecībās ar mājas cūkām, kurās kopumā bija 581 mājas cūka. Tostarp vīruss konstatēts mājas cūkām zemnieku saimniecībā Valmieras novada Matīšu pagastā, piemājas saimniecībā Madonas novada Kalsnavas pagastā, saimniecībā Valmieras novada Vecates pagastā, piemājas saimniecībā Madonas novada Cesvaines pagastā, kā arī divās piemājas saimniecībās Valkas novada Ērģemes pagastā.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. ĀCM Ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais