CVK piedāvā jaunu vēlēšanu biļetenu dizainu un atzīst, ka līdzšinējais radījis krāpšanās riskus

© Gints Ivuškāns / F64

Centrālo vēlēšanu komisiju pēdējos pāris gados piemeklējuši vairāki satricinājumi. Pret iepriekšējo vadību notiek izmeklēšana, tāpat pārtraukta sadarbība ar uzņēmumu, kas nodrošināja vēlēšanu datorsistēmas daudzu gadu garumā. Tagad CVK piedāvā jaunu vēlēšanu biļetenu dizainu un atzīst, ka līdzšinējais radījis krāpšanās riskus, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Šogad notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā balsis tika skaitītas ar rokām, bet politiķi un CVK solīja - līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām valstij būs jauna informāciju tehnoloģiju sistēma.

Jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija piedāvā izmantot jaunas vēlēšanu zīmes. Tās būšot vieglāk uztveramas un apstrādājamas. Ja tās neieviesīs, biļetenus atkal būs jāskaita ar rokām, brīdina CVK.

CVK un Valsts reģionālās attīstības aģentūra jau iepriekš rādījusi jaunās zīmes Saeimas frakcijām, bet pagājušajā nedēļā tās nonāca atbildīgajā Saeimas komisijā.

CVK deputātiem stāstīja, ka pasūtījusi izpēti divās fokusgrupās, kur piedalījās cilvēki, kas iepriekš balsojuši vēlēšanās. Neraugoties uz pieredzi, teju pusē gadījumu fokusgrupu dalībnieki biļetenus aizpildījuši kļūdaini. Biežākā kļūda - nevēlamos kandidātus nevis izsvītro, bet tiem ievelk mīnusu. Tie paši cilvēki jaunā dizaina biļetenus aizpildījuši pareizi.

Atbildot uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka līdzšinējās vēlēšanās liela daļa biļetenu bijusi nepareizi pildīta, CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atbild: “Mums pašiem tas bija pārsteigums, ka bija tik liela starpība.

Vēlētājiem šo gadu desmitu garumā tomēr juka, kur tie plusiņi un mīnusiņi ir jāvelk. Tās bija tās lielākās kļūmes, kur radās jautājumi, kāpēc vēlēšanu komisijām bija jāņem un jāskatās tieši iecirkņu komisiju darbs. Tāda lieta, ka ne visas vēlēšanu komisijas lieto skenerus.”

Visbiežāk skenerus neizmanto iecirkņi, kur ir ļoti maz vēlētāju. Tiem saskaitīt simts zīmes ar rokām ir vieglāk, nekā mācīties rīkoties ar skeneriem. Taču tas arī nozīmē, ka pārbaudīt, kā kas ir saskaitīts, var tikai uz vietas, apskatot fiziskās vēlēšanu zīmes, nevis kopējā sistēmā. Dažus mēnešus pēc vēlēšanām biļetenus iznīcina.

Vēlēšanu komisiju lēmumam, vai ieskaitīt šaubīgus svītrojumus vai plusus, ir liela nozīme. 2014. gadā ap 360 svītrojumi aiz svītras atstāja Solvitu Āboltiņu, vēlēšanās pirms diviem gadiem Jānim Reiram līdz Saeimas mandātam pietrūka mazāk nekā simts plusu. Pašvaldību vēlēšanās nonākšanu domē var izšķirt pāris svītrojumu vai plusu.

CVK uzstāj, ka jaunās zīmes un atbilstošās datorsistēmas jāievieš jau nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanās. Ja kaut kas noies greizi kādā no novadiem, tad uzrīkot atkārtotas vēlēšanas būs daudz vieglāk nekā, ja tiks pieļautas kļūmes nākamajās - Saeimas - vēlēšanas. Savukārt izstrādāt jaunu sistēmu vecā dizaina zīmēm neesot plānots.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais