Prostitūcijas jomas regulēšanai un kontrolēšanai nepieciešamais Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts patlaban nav politiskās dienaskārtības augšgalā, aģentūrai LETA atzina Iekšlietu ministrijā (IeM).
Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekts tika iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, ievērojot nepieciešamību pēc politiskas izšķiršanās un konceptuāla lēmuma par prostitūcijas regulēšanas modeļa izvēli un no tā izrietošajiem atbildības jautājumiem.
Valdība šo likumprojektu skatīja 2020.gada februārī. Nepanākot vienošanos par likumprojektā ietverto tiesisko regulējumu, proti, par prostitūcijas regulēšanas modeļa izvēli un no tā izrietošajiem atbildības jautājumiem, Ministru kabinets lēma likumprojekta izskatīšanu atlikt. Arī vēlāk, dažādos formātos diskutējot par likumprojektu, netika panākta vienošanās par konceptuāli izšķiramiem jautājumiem.
IeM norādīja, ka Eiropas Savienībā prostitūcijas regulējums nav vienots un tā tiek regulēta dažādos veidos - tā ir legalizēta kā profesija vai kā nodarbošanās, tā ir aizliegta vai ierobežota, ir legāla, bet ar aizliegumu to izmantot, attiecīgi sodot personu, kura izmanto prostitūciju.
IeM arī norādīja, ka atbilstoši Krimināllikumā un Ministru kabineta 2008.gada "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos" ietvertajam tiesiskajam regulējumam, prostitūcija Latvijā nav pilnībā aizliegta. Proti, prostitūcijas jomā ir noteikti aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu personas tiek sauktas pie Krimināllikumā paredzētās atbildības.
Krimināllikumā paredzēta atbildība par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu un finansēšanu, personas iesaistīšanu prostitūcijā un prostitūcijas izmantošanu, tai skaitā, paredzot kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecības upura un nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošanu, atbildība par sutenerismu, kā arī atbildība par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai.
Savukārt Ministru kabineta "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos" ir paredzēta kārtība, kādā ierobežojama prostitūcija, nosakot attiecīgus aizliegumus un ierobežojumus.
Līdz 2020.gada 1.jūlijam, kad spēkā bija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, tajā bija paredzēta administratīvā atbildība par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu.
Pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās Iekšlietu ministrija sniedza Saeimas atbildīgajai komisijai priekšlikumu par nepieciešamajiem grozījumiem Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, lai paredzētu atbildību par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu, bet Saeimas atbildīgajā komisijā tas netika atbalstīts.
Līdz ar to šobrīd par "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos" paredzēto ierobežojumu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzēta.
"Ņemot vērā jau esošo Krimināllikumā paredzēto atbildību, kā arī citu jautājumu aktualitāti, kas prasa risinājumu meklēšanu, jautājums nav politiskās dienas kārtības augšgalā," norādīja ministrijā.