«Esmu pārsteigta, cik daudz laulību šķir pie notāriem,» saka Rīgas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Paņko, «divos mēnešos – vairāk nekā 500 šķirtu laulību. Mēs domājām, ka katrs savu ceļu ies tie, kas precējušies, piemēram, 70. gados, bet ne – šķiras tie, kuri precējušies 2007. līdz 2009. gadā.» Arī baznīcā noslēgtās laulības «šķir lielā vairumā», viņa dalās savos novērojumos.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča gan stāsta, ka šķiršanās bums pēc tam, kad kopš 1. februāra laulības šķirt atļāva arī notāriem, uzbangojis pirmajā mēnesī. Nu jau tas rimies.
Tomēr pirmo mēnešu novērojumi notāriem ļāvuši domāt par citām iecerēm, ko varētu īstenot. Piemēram, mediāciju jeb konfliktu risināšanu laulāto starpā. V. Piziča uzskata, ka, iespējams, notārus vajadzētu speciāli sagatavot, lai viņi veiktu arī meditāciju. «Tur, kur cilvēki spītējas un neiet uz loģisku īpašumtiesību sakārtošanu, mediācijas process var būt labs,» viņa pamato šo ieceri. Mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse sasniegtu uz savām interesēm vērstu rezultātu. Ar mediācijas palīdzību konfliktu var atrisināt ātrāk vai vispār izvairīties no tā.
Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) sarunā ar dzimtsarakstu nodaļas darbiniecēm ierosināja vairāk izmantot laulāto samierināšanu, tomēr V. Paņko ir skeptiska – tie, kuri izlēmuši iet katrs savu ceļu, diez vai būs samierināmi. Arī V. Piziča atzīst, ka cilvēki ir apmierināti, jo pie notāra var nokārtot visus dokumentus un šķirt laulību, negaidot rindās, kādas ir tiesā. Diez vai ērtāka iespēja pielikt oficiālu punktu kopdzīvei atturēs no šķiršanās. Pašlaik laulātajiem tiek dots mēnesi ilgs laiks, lai viņi varētu arī pārdomāt, jo zvērināts notārs nogaida 30 dienas – ja šajā laikā viņš nebūs saņēmis atsaukumu iesniegtajam laulības šķiršanas pieteikumam, tad laulību šķirs un par to paziņos likumā noteiktajām iestādēm.
Šobrīd Rīgas dzimtsarakstu nodaļa un notāri vēl tikai pieslīpējas, lai jaunā kārtība darbotos bez aizķeršanās. Abas puses atzīst, ka būtisku problēmu nav, drīzāk pastāv tehniskas neprecizitātes, par kuru novēršanu jāvienojas un kuras jāprecizē. V. Paņko stāsta, ka problēmas visbiežāk rodas ar vārdu un uzvārdu rakstību un nesakārtotiem dokumentiem, kurus notāri mēdz nepamanīt. Piemēram, laulības apliecībā sievietei ierakstīts vārds Zinaīda, bet datu bāzē viņa esot tikai un vienīgi Zina. «Kā īsti sauc sievieti, kura šķiras?» jautā V. Paņko. Vai arī – laulības apliecībā sievietei ir vīra uzvārds, bet pasē – meitas uzvārds, jo pēc laulībām viņa gluži vienkārši nav nomainījusi dokumentu. Notāram būtu jāprasa, lai šķiroties dokumenti tiek sakārtoti. V. Piziča atzīst, ka dzimtsarakstu nodaļās ir precīzāka attieksme pret dokumentiem, tomēr pārāk ierēdnieciska, savukārt notāriem ir lielākas iespējas interpretēt. «Notārs vārdu un uzvārdu raksta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Laulības apliecībā tas var būt citāds. Bet, protams, tās ir tehniskas lietas. Mums ir savstarpēji jāizglītojas uz konkrētu gadījumu pamata, tāpēc labi, ka tādi ir,» saka V. Piziča.
J. Radzevičs izteicās, ka dzimtsarakstu nodaļām vajadzētu atļaut šķirt laulības, taču, kā zināms, Saeima tam nepiekrita. V. Paņko piebilst, ka tādējādi cilvēkiem šis process izmaksātu lētāk nekā tiesā vai pie notāra, kas ir attiecīgi apmēram 100 un 70 latu.