Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) 2004. gada 1. maijā ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu, taču lielu sabiedrības daļu nomāc citi jautājumi – bezdarbs un smagā ekonomiskā situācija. Vairāki eksperti šādu iedzīvotāju vērtējumu skaidro ar valdošās politiskās elites rīcību.
Pagājušā gada nogalē veiktā Eirobarometra aptauja Latvijā rāda, ka iedzīvotāji joprojām ir skeptiskāki attiecībā uz valsts attīstības virzienu. Tikai piektā daļa (21 procents) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lietas valstī virzās pareizā virzienā. Lai arī jāatzīmē, ka pēdējā pusgada laikā vērojams būtisks pieaugums viedoklim par valsts pareizo virzības kursu – tas audzis par sešiem procentiem –, joprojām lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (59 procenti) to noliedz.
«Pēc iestāšanās ES Latvijā iedzīvotājiem ir garīgo un ekonomisko paģiru laiks,» uzsver Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes (ESF) dekāne Ilga Kreituse. «Pirms pievienošanās ES netika pietiekami skaidrots, kā darbojas ES sistēma, kāda būs dzīves dārdzība. Tolaik daudz runāja par privilēģijām – iespējām izbraukt un strādāt ārpus Latvijas.»
Eirobarometra dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā vidēji ES 27 valstīs ir pārliecināti par lietu virzību pareizajā virzienā: mazāk nekā trešā daļa eiropiešu ir pārliecināti par pareizo virzienu, Latvijā tā domā 44 procenti iedzīvotāju. Latvieši ES uzticas ievērojami vairāk nekā vietējām valsts varas institūcijām: tā ir puse Latvijas iedzīvotāju – par 10 procentiem vairāk nekā pagājušā gada pavasarī.
Starp ES institūcijām Latvijas iedzīvotāji biežāk uzticas Eiropas Parlamentam (45 procenti). Kopš 2010. gada pavasara ir palielinājusies uzticēšanās Eiropas Komisijai (EK) (no 37 līdz 42 procentiem). Uzticēšanās pieaugumu EK ir veicinājusi tās atklātā komunikācija un dialoga veidošana ar sabiedrību, kā arī aktīvā iesaistīšanās sabiedrībai svarīgu notikumu apspriešanā.
Kam domāta lāpsta
«Virspusēji sabiedrība nav apmierināta ne ar ko, un arī aptaujas to rāda. Tajā pašā laikā sabiedrība ātri pierod pie labām lietām. Ja mēs nebūtu ES dalībvalsts, tad lielā bezdarba laikā iespēju aizbraukt strādāt uz kādu citu valsti novērtētu daudz vairāk. Sabiedrību nesatrauc arī eiro ieviešana. Tikai pusgadu pirms tā ieviešanas, kad sāksies kampaņas, tas būs aktuāls jautājums,» pārliecināts politologs Filips Rajevskis. Viņš nešaubās, ka ekonomisko pagrimumu iedzīvotāji vairāk identificē ar politisko eliti, un ES šīs problēmas kontekstā ierindojas trešajā ceturtajā vietā.
Biznesa un sabiedrisko attiecību speciālists Mārcis Bendiks, kas bija viens no tiem, kuri aicināja iedzīvotājus referendumā balsot par Latvijas pievienošanos ES, šo izvēli nenožēlo. «Pareizi vien darīju. ES bija alternatīva, jo citas iespējas faktiski nebija. Virkne ES labumu gan joprojām nav redzami. Tā mazā biznesa sācējiem ir atviegloti nodokļi. Taču šajā laikā ir sastrādāta virkne dumjību. Tas, ka Eiropa sačakarēja daudzas iespējas mūsu debilo valdību dēļ ir fakts. Savulaik lauksaimnieki Briselē kretīniski aizstāvēja savas intereses, bet par to neinformēja Latvijā. Te jautājums ir par rīcību. Ja iedod lāpstu, ko ar to var izdarīt? Vieni ar to nosusinās purvus, citi nocirtīs sev kājai īkšķi. Tas pats jautājumā par amatiem. Kāda jēga no Eiropas komisāra. Esam laimīgi, ka viens mūsu cilvēks dala mūsu naudu Āfrikas korumpantiem?» retoriski vaicā M. Bendiks.
Maskavas vietā Brisele
Tieši uzticība vietējiem politiķiem ir faktors, ar ko skaidrojams tikai puses sabiedrības atbalsts dalībai ES. «Praktiski šodien Latvijas politiķi ir tādā pašā situācijā kā laikā kopš 1940. gada. Visus padomju gadus politiķi centās izpildīt norādes, ātrāk nekā tās no Maskavas nonāca Rīgā. Tagad ir tas pats, tikai šīs norādes nāk no Briseles. Tā arī ir lielākā problēma, ka grib centīgi visas prasības, ierobežojumus izpildīt,» nešaubās RSU ESF dekāne I. Kreituse. «Tamdēļ iedzīvotājiem rodas pārliecība, ka ES nauda nonāk to kabatās, kas ir pie varas, nevis, lai uzlabotu ekonomiku. Protams, to var mainīt, ja mainās cilvēki, kas rīkojas ar ES naudu. Pēdējā laikā publiskotie skandāli zivsaimniecības fondu līdzekļu apguvē ir pārsteidzoši. Tā Stopiņu novads izrādās zivsaimniecības centrs Rīgas reģionā. Šāda rīcība sagrauj cilvēku ticību, un, lai kaut kas mainītos, jānotiek dziļām pārmaiņām valdošajā elitē.»
Kaut arī Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās ES ir nozīmīgi palielinājusies, kopējā vērtējumā par ES joprojām dominē neitrāls viedoklis. Apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ES saglabājas neitrāla. Pozitīvs priekšstats par ES ir 28 procentiem Latvijas iedzīvotāju, kas ir zemāks rādītājs nekā Eiropā kopumā (38 procentiem).
Brīva ceļošana
Latvijas iedzīvotāju vērtējumā ES galvenokārt nozīmē brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējas jebkur ES (67 procenti), un šāda viedokļa īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū turpina pieaugt – kopš 2010. gada pavasara par sešiem procentiem. Šī vērtējuma pieaugums kopā ar uzticēšanās pieaugumu ES liecina, ka arvien vairāk ļaužu risinājumu pašreizējām grūtībām, ar kurām sastopas Latvija un paši iedzīvotāji, saskata ārpus Latvijas.
Pārējās lietas Latvijas iedzīvotāji kā ES raksturojušas minējuši retāk. Tomēr kopš pagājušā pavasara nozīmīgi palielinājies vērtējums tādiem aspektiem kā kultūras daudzveidība (17 procenti), demokrātija (13 procenti), sociālā aizsardzība (12 procenti).