Dažādu ministru biroju vadītāju mēnešalgas šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir amplitūdā no 3478 līdz 5620 eiro, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija.
Raidījumā atzīmē, ka atšķirības vēl jo vairāk palielina dažādas piemaksas, pēc kurām finanšu ministra biroja vadītāja postenī vidēji mēnesī samaksa pirms nodokļu nomaksas bijusi gandrīz 7000 eiro, bet līdzīgos amatos Kultūras ministrijā (KM) un Labklājības ministrijā (LM) - gandrīz divreiz mazāk.
Līdzīgi ir arī valsts sekretāru atlīdzībām - arī tur galvgalī ir finanšu resors, bet sarakstu noslēdz KM. Šīs atšķirības, kā norāda raidījums, rada pamatu jautājumam - vai dažādās ministrijās līdzīgos amatos strādājošo darbs vai kvalifikācija tik ļoti atšķiras, vai arī vienotās atlīdzības sistēmas principi praksē pienācīgi netiek īstenoti.
Ministru biroja vadītāju mēnešalgu intervālus nosaka atbilstoši valsts un pašvaldības institūciju amata katalogam, kurā šīs amatpersonas iekļautas 14. mēnešalgu grupā no kopumā 17. Šajā ceturtajā augstākajā mēnešalgu intervālā minimums šogad ir 3419 eiro, viduspunkts 4883 eiro, bet maksimums - 5860 eiro jeb 70 320 eiro gadā.
Valsts kanceleja (VK) sniegusi iestāžu datus no atlīdzības uzskaites sistēmas. Finanšu ministrijā (FM), kur ministra biroja vadītāji šogad mainījās, kopsummā atlīdzība šī amata pildītājiem, ieskaitot piemaksas, septiņos mēnešos bijusi 48 236 eiro. Mēnešalga mainījusies starp 5620 un 5500 eiro.
Tam seko Veselības ministrija ar nemainīgu 5180 eiro mēnešalgu, bet bez piemaksām. Savukārt trijnieku noslēdz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar 36 137 eiro septiņos mēnešos, no kuriem mēnešalga bijusi 4500 eiro, bet pārējā summa - piemaksa. Trešā augstākā mēnešalga - 4700 eiro - bijusi zemkopības ministra biroja vadītājam.
Tikmēr par kultūras ministres biroja vadīšanu alga bijusi 3478 eiro, bet labklājības ministra - no 3725 līdz 3785 eiro, abos gadījumos bez piemaksām. Līdzīga līmeņa alga bijusi arī izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājai, bet atlīdzības kopsumma lielāka pēc piemaksām.
Līdztekus raidījums secinājis, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir arī vienīgā ministrija, kur vienā no mēnešiem biroja vadītājam darba apjoms nav bijis pilna slodze. Savukārt pārējās mēnešalgas ir robežās starp 3808 eiro Ekonomikas ministrijā (EM) un 4500 eiro Klimata un enerģētikas ministrijā, bet atšķirības palielina piemaksu apjoms. Pavisam bez piemaksām strādājuši piecu ministru biroju vadītāji, liecina raidījuma rīcībā esošā informācija.
Analizējot piemaksu īpatsvaru pret mēnešalgu, līdere ir FM - vienā no mēnešiem piemaksas bijušas 44% no algas, citā - 39%. Satiksmes ministrijā vairākumā mēnešu bijusi nemainīga piemaksa 30% apjomā no mēnešalgas.
Normatīvais regulējums paredz dažāda veida piemaksas. VK sniegtajos datos redzams, ka neviens no ministru biroju vadītājiem nav saņēmis piemaksu par darbu naktīs un svētku dienās, atzīmē raidījums. Finanšu ministra biroja vadīšanas ietvaros ir bijis vienīgais gadījums starp 14 ministru birojiem, kad noteikta piemaksa par virsstundām - turklāt sešos no šī gada septiņiem mēnešiem, summām mainoties no 725 eiro līdz 1196 eiro.
Piemaksa par prombūtnē esoša darbinieka amata pienākumu pildīšanu noteiktas aizsardzības un tieslietu ministru biroju vadītājiem, turklāt aizsardzības resorā - sešos no septiņiem mēnešiem, atklājis raidījums. Savukārt piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu noteikta iekšlietu, izglītības un zinātnes, kā arī satiksmes ministru biroju vadītājiem, tostarp iekšlietu resorā - visos mēnešos, bet satiksmes resorā bijusi vislielākā ikmēneša summa - 1170 eiro.
Savukārt piemaksas par stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu vairākus mēnešus noteiktas gan finanšu, gan ekonomikas ministru biroju vadītājiem, kopsummā attiecīgi 4184 eiro un 2836 eiro. VARAM šāda piemaksa bijusi sešos no septiņiem mēnešiem - kopsummā 4637 eiro.