Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kuri paredz iesaldēt partiju finansējumu nākamajā gadā.
Lai varētu nodrošināt nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem, kā arī lai 2025.gadā solidarizētos ar valsts pārvaldes izdevumu mazināšanu, kā viens no kompensējošiem pasākumiem ir paredzēta politisko organizāciju finansējuma atstāšana 2024.gada līmenī, teikts grozījumu anotācijā.
Priekšlikums paredz to, ka politiskajām organizācijām 2025.gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai aprēķina un piešķir, ņemot vērā 2024.gada minimālo mēnešalgu.
Grozījumus pirmajā lasījumā paredzēts skatīt ceturtdienas, 26.septembra, Saeimas sēdē.
LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nākusi klajā ar priekšlikumu iesaldēt partiju valsts finansējuma kāpumu.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju, valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024.gadā kopumā būs jau 6,65 miljoni eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljonus eiro piešķirti "Jaunajai vienotībai", 898 761 eiro - Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro - "Apvienotajam sarakstam", 752 007 eiro - Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljonus eiro saņems trīs partijas - "Stabilitātei", "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā", bet kopumā starp naudas saņēmējiem būs vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti nekādās varas struktūrās un politisko darbību veic minimāli.
Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Piešķiramais finansējums ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru, tādējādi tās celšana nozīmē arī partiju valsts finansējuma palielināšanu. Plānots, ka 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro, kas atbilstoši likumam nozīmēs arī regulāru partijām izmaksātā finansējuma pieaugumu.