Prasa skaidrojumus par patērētāju kreditēšanas reklāmas aizlieguma atcelšanu

© Ģirts Ozoliņš / F64

Koalīcijas deputāti vērsušies ar lūgumu Saeimas prezidijā no šīs nedēļas Saeimas sēdes, kas paredzēta ceturtdien, 26.septembrī, izslēgt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iekļaujot to skatīšanu nākamajā Saeimas sēdē, jo pirms lemšanas par tiem nepieciešams plašāks skaidrojums no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P).

Viņa paskaidroja, ka "Progresīvo" Saeimas frakcija, kā arī citas frakcijas vēlas sākotnēji iepazīties plašāk ar plānotajiem grozījumiem.

Ābrama uzsvēra, ka iepriekš, pirms tika panākta šāda kreditēšanas reklāmu aizliegšana, notika plašas diskusijas, process bija ilgs un sarežģīts. Deputāti vēlas saprast, kas pašlaik ir mainījies, kāpēc pašreiz noteikto patērētāju kreditēšanas reklāmas aizliegumu paredzēts aizstāt ar prasībām patērētāju kreditēšanas reklāmai.

Politiķe akcentēja, ka nepieciešams iepazīties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra, kuram iecerēts uzraudzīt kreditēšanas reklāmas, skaidrojumu par to, kā tieši viņi uzraudzību veiks.

Likumprojektā paredzēts, ka visi nosacījumi, kas saistīti ar kreditēšanas reklāmu, turpmāk tiks regulēti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Likumprojekts paredz, ka reklāmās, kas piedāvā iespēju kreditēt patērētājus, aizliegts veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Tāpat reklāmās aizliegts sniegt informāciju par iespēju saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi.

Ja reklāmā norādīta procentu likme vai cita skaitliska informācija par kredīta izmaksām, likumprojektā paredzēti nosacījumi, kas obligāti ietverami reklāmā ar uzskatāma piemēra palīdzību.

Tāpat, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Kreditēšanas direktīvas prasībām, likumprojektā iestrādātas normas, kas nosaka, ka reklāmās sniegtajai informācijai jābūt godīgai skaidrai un tā nedrīkst būt maldinoša. Aizliegts izmantot formulējumu, kas patērētājam var dot nepamatotas cerības attiecībā uz kredīta pieejamību vai izmaksām, vai uz kopējo summu, kas jāmaksā patērētājam.

Tāpat likumprojekts papildināts ar normām, kas aizliedz ar kreditēšanas reklāmām radīt nepatiesu iespaidu, ka kredīts palielina finanšu resursus, aizstāj uzkrājumus vai var paaugstināt patērētāja dzīves līmeni, kā arī aizliegts uzsvērt, cik viegli vai ātri var saņemt kredītu, lai novērstu bezatbildīgas aizņemšanās riskus.

Kreditēšanas direktīva paredz pienākumu ietvert reklāmās paziņojumu patērētājiem par to, ka naudas aizņemšanās maksā naudu, attiecīgi, likumprojektā ietverts šāds formulējums, kas jāiekļauj reklāmās: "Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu".

Tāpat likumprojekts papildināts ar normām, kas paredz pielāgot reklāmās attēloto informāciju atbilstoši reklāmā izmantotā informācijas nesēja tehniskajiem ierobežojumiem, piemēram, mobilo tālruņu ekrānu izmēram. Lai risinātu reklāmas izvietošanas izaicinājumus, ko rada atšķirīgi informācijas nesēji, paredzēts, ka digitālajos kanālos daļu no reprezentatīvā piemēra standarta informācijas drīkstēs sniegt, noklikšķinot, ritinot vai pavelkot.

Grozījumiem, kas izriet no Kreditēšanas direktīvas noteikts atšķirīgs piemērošanas datums, atbilstoši Kreditēšanas direktīvas prasībām, šīs normas tiks piemērotas no 2026.gada 20.novembra. Pārējos grozījumus, kas saistīti ar Kreditēšanas direktīvas pārņemšanu, plānots virzīt atsevišķā likumprojektā.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais