Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju satraucas par dabas stihiju postījumiem

© Dmitrijs Suļžics/MN

Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs pavēra neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, tostarp Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt par to, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tad tagad katrs trešais norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.

Bažas ir ne bez pamata - spēcīgo lietusgāžu izraisīti plūdi Centrāleiropā, plaša mēroga ugunsgrēki un karstuma viļņi Dienvideiropā, plūdi Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī lielgraudu krusa un vētra Zemgalē ir tikai daži no gadījumiem, kurus esam piedzīvojuši pēdējā laikā.

Turklāt liela daļa iedzīvotāju Latvijā un Eiropā ar to sekām turpina sadzīvot joprojām, kamēr daļai vēl patieso zaudējumu apmēri, ko radījuši nesenākie plūdi, vēl nav aplēsti.

Zaudējumi no dabas katastrofām augs

Kopējie dabas katastrofu radītie zaudējumi Eiropas Savienībā (ES) no 1980. līdz 2022.gadam sasniedza jau aptuveni 650 miljardus eiro. Pat pie scenārija par globālo sasilšanu ar 1,5°C pieaugumu prognozēts, ka līdz 2050.gadam saistītie zaudējumi ES gandrīz dubultosies, turklāt izmaksas būs ievērojami augstākas, ja vidējā temperatūra paaugstināsies par 2°C vai 3°C.

Redzam, ka apdrošināšanas atlīdzību apmēri par dabas stihiju radītiem bojājumiem ik gadu pieaug arī Latvijā. Piemēram, pēdējo trīs gadu laikā Swedbank izmaksāto atlīdzību summa pieaugusi astoņas reizes, pērn sasniedzot 1 413 680 eiro. Precīzāk apskatot skaitļus, 2021.gadā par dabas stihiju radītiem bojājumiem Swedbank apdrošināšana atlīdzībās izmaksāja 173 180 eiro, 2022.gadā 368 460 eiro, taču 2023.gadā, kas pārsteidza ar vienu no pēdējā laika lielākajām vētrām, atlīdzības sasniedza jau 1 413 680 eiro. Turklāt pērn divas no trim lielākajām atlīdzībām dabas stihiju dēļ bija tieši virszemes plūdu dēļ. Savukārt šī gada augustā pieredzētās vētras radītie zaudējumi vēl tiek pilnībā aplēsti, taču prognozējams, ka tie pārsniegs 2 miljonus eiro.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais