Šodien Latvijā svin Mātes dienu, kas parasti tiek atzīmēta maija otrajā svētdienā.
Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā Amerikā, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Jau Vecajā Derībā pirmā sieviete - māte nosaukta Ievas vārdā, kas ebreju valodā nozīmē - Dzīvā.
Pirmās liecības un ziņas par Mātes dienu nāk jau no senās Romas, kad tika svinēti pavasara svētki par godu māšu aizgādnei, dievietei Kibelei. Viduslaikos baznīca svinēja Mātes dienu gavēņa laikā, kad dienā, kas bija nosaukta par Mātes dienu, bērni vienmēr centās nestrādāt, bet pavadīt šo dienu ar savu māti pasniedzot nelielas dāvaniņas. Šos svētkus bija pieņemts svinēt nelielā gimenes lokā, kā arī pēc tam dodoties uz baznīcu.
1921. gadā, Latvijā, presē sāk parādīties pirmie raksti par Mātes dienas norisi ārzemēs. 1922. gadā draudzes un biedrības pirmo reizi Latvijas vēsturē sāk svinēt Mātes dienu. Bet, tikai 1934. gadā Mātes dienu Latvijā sāk svinēt tajā pašā dienā, kurā to svin citās valstīs - maija otrajā svētdienā.
1938. gadā Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis ierosina pārdēvēt Mātes dienu par Ģimeņu dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes veidošanā. Tajā laikā šie svētki tika ļoti plaši svinēti, notika svinīgi sarīkojumi Nacionālajā teātrī ar Valsts prezidenta piedalīšanos, bērnu rīti un lekcijas radio, labdarības akcijas un ziedojumu vākšanas. Svētkos vienmēr tika atgādināts par to, ka nekad nedrīkst aizmirst mātes.