Satiksmes ministrija plāno ievērojami palielināt likmes vinješu iegādei

© f64.lv, Aivars Ķesteris

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, ar kuriem plānots palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas 2025.gadā 25,765 miljonu eiro apmērā, kā arī turpmāk ik gadu 25,105 miljonu eiro apmērā, izriet no Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma, kuru ceturtdien skatīs valdība.

SM aģentūrai LETA skaidroja, ka ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz aptuveni divas reizes palielināt likmes vinješu iegādei, izņemot bezemisiju transportlīdzekļiem, kam noteikta nulles likme.

Tāpat SM norāda, ka salīdzinoši lielāks likmju palielinājums ir lielāku izmešu spēkratiem un vinjetēm īsāka laika periodam, savukārt ekoloģiskāko kravas automobiļiem gada likme ir plānota mazāka, nekā patlaban.

Grozījumu mērķis ir aicināt vairāk izmantot automobiļus ar vidi saudzējošākiem dzinējiem, kā arī vinjetes iegādāties visam gadam. Tāpat ir paredzēts jauns likmes periods - deviņi mēneši, kura mērķis ir mazināt administratīvo slogu ražas novākšanas laikā. Grozījumi paredz arī jaunu deleģējumu Valsts robežsardzei veikt nodevas kontroli uz valsts robežas, skaidro SM.

Patlaban transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3,501 tonnām līdz 12 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir "Euro 0, I, II" nodevas dienas likme ir deviņi eiro, bet nedēļas likme - 22 eiro. Savukārt no nākamā gada dienas likme šiem transportlīdzekļiem plānota 18 eiro apmērā, bet nedēļas likme - 41 eiro apmērā.

Vienlaikus transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 3,501 tonnām līdz 12 tonnām, ja transportlīdzekļa motora izmešu līmenis ir "Euro VI un mazāk piesārņojošs" patlaban dienas likme ir astoņi eiro, bet nedēļas likme 20 eiro, bet no nākamā gada plānots, ka dienas likme būs 12 eiro, bet nedēļas likme 28 eiro.

FM informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka, ņemot vērā prognozēto ieņēmumu palielinājumu, SM pieprasa palielināt finansējumu valsts autoceļu fondā kapitālajiem izdevumiem saistībā ar valsts autoceļu uzturēšanu un atjaunošanu.

Ieņēmumu "novirzīšanu" SM pieprasa atbilstoši likumam "Par autoceļiem" ceturtajā daļā noteikto, ka valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija (IeM) pieprasa palielināt finansējumu Valsts policijai, lai nodrošinātu policijas transportlīdzekļos esošās transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes nolasīšanas iekārtas izgūto datu attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas samaksas faktu uzlabošanu un uzturēšanu, kā arī nodrošinātu Valsts policijas uzdevumu izpildei nepieciešamā autoparka atjaunošanu un to uzturēšanu. Tāpat nepieciešams finansējums Valsts robežsardzei, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmā saistībā ar Valsts robežsardzes iesaistīšanos autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolē.

Līdz ar to paredzēts palielināt vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgus izdevumus Iekšlietu ministrijas budžeta. Apakšprogrammā "Valsts policija" plānots palielināt finansējumu par 1,98 miljoniem eiro nākamajā gadā un turpmāk ik gadu divus miljonus eiro, savukārt Valsts robežsardzes darbībai nākamajā gadā plāno novirzīt 20 000 eiro, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmā.

Tāpat paredzēts palielināt vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgus izdevumus SM budžeta apakšprogrammā "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" nākamajā gadā 23,765 miljonu eiro apmērā un turpmāk ik gadu 23,105 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, teikts FM ziņojumā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.