Lai arī varējis turpināt noklusēt nozares problēmas, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) apgalvo, ka izvēlējies par tām runāt, zinot par ilgstošām problēmām sektorā.
Saeima ceturtdien vērtē opozīcijas pieteikto satiksmes ministra demisijas pieprasījumu.
Pirms balsojuma Briškens uzsvēra, ka labi zinot, uz ko piekritis, "parakstoties uz šo amatu". Viņš norādīja, ka problēmas nozarē bijušas pirms viņa stāšanās amatā, bet viņš par tām izvēlējies runāt, nevis klusēt.
Briškens norādīja, ka kopš viņš stājies amatā, sabiedrība beidzot ir uzzinājusi "Rail Baltic" projekta patiesās izmaksas. Izmaksu pieaugums notika vairākus gadus, taču par to netika runāts.
"Mēs sākām atslepenot dokumentus," teica Briškens, akcentējot, ka Satiksmes ministrija pašlaik cenšas strādāt krietni atklātāk.
Nozīmīgu daļu no runas Briškens veltīja "Rail Baltica" projektam, akcentējot, ka Satiksmes ministrija turpina strādāt, lai projekts tiktu īstenots. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai tā dēvētais Rīgas loks tiek uzbūvēts. Šis savienojums svarīgs ir arī Rīgas lidostai, viņš piebilda.
Vienlaikus Briškens sacīja, ka nāksies cīnīties par finansējumu, lai projekts tiktu īstenots. "Pašlaik nav zināms, cik lielu finansējumu mēs izcīnīsim," sacīja satiksmes ministrs, atgādinot, ka finansējuma nepieciešamība aktuāla ir arī Lietuvai un Igaunijai.
Savā runā satiksmes ministrs arī atskaitījās par to, ko ministrija darījusi, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, uzlabotu ceļu infrastruktūru. Kā nozīmīgu ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā Briškens minēja arī vidējās ātruma kontroles ieviešanu, fotoradarus.
Demisiju rosinājusi Nacionālā apvienība (NA), kuras vērtējumā ministrs nespēj vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos atbilstoši skaidrot. Briškena demisija pieprasīta jau trešo reizi.
Premjere Evika Siliņa (JV), taujāta, vai Briškens var rēķināties ar pilnīgi visas koalīcijas atbalstu, šonedēļ norādīja, ka koalīcija parasti neatbalsta opozīcijas pieteikumus ministru demisijas jautājumos.