Igaunijā plāno aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos

© f64.lv, Oksana Džadana

Igaunijas Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija parlamenta Lauku lietu komisijai iesniegusi ierosinājumu no 2035.gada Igaunijā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos.

Ierosinājums arī paredz, ka no 2026.gada jaunās putnu fermās vairs nevarēs veidot sprostus.

Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane klāstīja, ka ierosinājums izstrādāts pēc visaptverošas analīzes, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem un dažādām iesaistītajām pusēm, kā arī Eiropas Savienības valstīm, kurās jau ir ieviests sprostu aizliegums. Kā norādīja ministre, secināts, ka dējējvistu turēšana sprostos ir jāaizliedz, taču vienlaikus izmaiņas jāievieš tā, lai pārmērīgi nekaitētu vietējiem uzņēmumiem vai pārtikas drošībai.

Rīgikogu lauku lietu komisijā galvenās diskusijas bija par pārejas perioda ilgumu. Komisija ierosināja aizliegumu ieviest 12 gadu laikā.

"Patērētāju informētība un rūpes par dzīvnieku labturību ir pieaugušas, un uzņēmumiem, kā arī likumdevējiem uz to ir jāreaģē. Lai gan patērētāju paradumu maiņa var pamudināt dažus uzņēmumus pielāgoties ātrāk, ņemot vērā iepriekš veiktos ieguldījumus dzīvnieku labturības nodrošināšanā, var būt nepieciešams ilgāks pārejas periods. Ir ļoti svarīgi, lai šīs pārmaiņas negatīvi neietekmētu mūsu pārtikas ražotājus, jo īpaši Igaunijas uzņēmumus," teica Lauku lietu komisijas priekšsēdētājs Urmass Krūze.

Ministrija sola turpināt pētīt iespējas pārejas periodā sniegt finansiālu atbalstu vietējiem ražotājiem. Īstenojot aizliegumu, Igaunija cer veicināt labākus apstākļus dējējvistām visā Eiropas Savienībā.

Ierosinājuma virzības nākamais solis ir sagatavot likumprojektu, kuru izskatīšanai parlamentā varētu iesniegt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Ja tas tiks apstiprināts, dējējvistu turēšana sprostos Igaunijā būs aizliegta no 2035.gada, taču no 2026.gada valstī vairs nevarēs veidot jaunas fermas, kurās vistas paredzēts turēt sprostos.

Latvijā

No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas "M+S" riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar "kalns un sniegpārsliņa" simbolu. "Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka "kas der visam, neder nekam", uzsverot, ka vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.

Svarīgākais