Aktieris Zāle zaudē strīdā ar Dailes teātri; tiesa liek atmaksāt ap 12 000 eiro [papildināts]

© Vladislavs Proškins/MN

Augstākā tiesa (AT) atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta aktiera Kaspara Zāles prasība pret Dailes teātri par viņa atjaunošanu darbā, līdz ar ko apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Turklāt tiesa nolēmusi, ka aktierim būs Dailes teātrim jāatmaksā iepriekš viņam par labu piedzītie 12 378 eiro, atskaitot likumā paredzētos nodokļu maksājumus.

Papildināts plkst. 18:24:

Teātrī aģentūrai LETA atzina, ka, izpildot tiesas spriedumu, Dailes teātris beidzot var pārtraukt darba attiecības ar Zāli. Dailes teātris sola izpildīt visas saistības, kas noteiktas tiesas galīgā spriedumā un cer, ka aktieris pildīs viņam uzliktās saistības, atmaksājot Dailes teātrim tiesas nospriestos 12 378 eiro, atskaitot likumā paredzētos nodokļu maksājumus.

Teātrim nav informācijas, vai Zālem šādi līdzekļi ir vai nav, bet, ja samaksa netiks veikta noliktajā laikā, likumā paredzētā kārtībā tiks piemērots process par piespiedu piedziņu.

"Tiesas procesa gaitā mums bija mediācijas tikšanās un mēģinājums panākt izlīgumu, kas, diemžēl, neizdevās," komentēja teātra vadītājs Juris Žagars.

--

Iepriekš izskatot šo civillietu, 2023.gada 22.novembrī AT atstāja negrozītu iepriekšējo Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu, darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku un morālā kaitējuma atlīdzības 950 eiro piedziņu, kas līdz ar to stājās spēkā.

Rīgas apgabaltiesas 2022.gada 28.janvāra spriedums prasības daļā par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu un par darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku stājās spēkā pērnā gada 22.novembrī.

Ar šo AT spriedumu lieta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā tika nodota vienīgi daļā par darba uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un par atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, un tiesāšanās izdevumu piedziņu. Līdz ar to apelācijas instances tiesa atkārtoti lietu pēc būtības skatīja tikai šajā daļā.

Atkārtoti izskatot lietu, apgabaltiesa atzina, ka aktierim par darba uzteikumu bija paziņots elektroniski, bet, ņemot vērā vēstules izsūtīšanas laiku un likumā noteikto termiņu, kad šāda vēstule uzskatāma par saņemtu, nosprieda, ka aktierim pienākas samaksa 86,26 eiro par darba piespiedu kavējumu par divām dienām. Prasība daļā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā tika noraidīta.

Iepriekšējā apelācijas tiesas spriedumā bija noteikta sprieduma nekavējoša izpilde daļā par darba piespiedu kavējumu, uzliekot par pienākumu teātrim uzreiz samaksāt aktierim 12 378 eiro, atskaitot likumā paredzētos nodokļu maksājumus.

Šajā tiesas procesā teātra administrācijas pārstāve lūdza tiesai lemt par sprieduma izpildes pagriezienu, ko tiesa apmierināja, līdz ar to aktierim ir jāatmaksā teātrim sprieduma izpildes rezultātā saņemtā summa, atskaitot teātra samaksātos nodokļus. Vienlaikus tiesa apmierināja aktiera lūgumu par advokāta izdevumu atlīdzināšanu, piedzenot no teātra administrācijas 2850 eiro.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš noteikts desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, kas ir šā gada 12.septembris, ņemot vērā AT pieņemto lēmumu par attiekšanos ierosināt kasācijas tiesvedību.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais