Emsis: Cilvēkiem jāļauj dzīvot laukos
Nedrīkst izveidot mākslīgas problēmas un pasliktināt cilvēku dzīvotspēju klimata mērķu sasniegšanai, konferencē "Klimata mērķu ietekme uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru" piektdien sacīja biologs, zinātnieks un bijušais Ministru prezidents Indulis Emsis.
Viņš atzīmēja, ka šo problēmu rada politika, kas veidota īslaicīgiem cikliem, ar īslaicīgu domāšanu un nav veidota, balstoties uz zināšanām un zinātni vai uz datiem, bet uz pārliecību, kas noved valsti strupceļā.
Emsis uzsvēra, ka cilvēkiem jāļauj dzīvot laukos, radot apstākļus, lai augtu ne tikai mežu krājumi, bet arī iedzīvotāju daudzums visā Latvijas teritorijā. To var panākt tikai, ja ir nodrošināta dzīvošanai labvēlīga vide, tostarp mājokļi, darba vietas, transports, satiksme un rīcībspēja, piebilstot, ka dzīvot nozīmē jēgpilni saimniekot.
Savukārt Latvijā runāt par labvēlīgas vides neesamību, pie tik maza iedzīvotāju skaita un tik plašu dabas resursu pieejamības ir aplami. Pēc Emša teiktā, Latvijā ir labvēlīgā vide, ir ļoti daudz resursu, tostarp dzeramā ūdens krājumi, kā arī Latviju nepiemeklē sausums un citas būtiskas dabas problēmas, kas veido labvēlīgu vidi, norāda bijušais premjerministrs.
Ar dogmatisku pieeju, izveidojot mākslīgas problēmas, Latvijā cilvēku skaits mazinās, tiem aizbraucot uz valstīm, kur vides kvalitāte ir sliktāka, bet ir labāka dzīvotspēja un ekonomiskie nosacījumi, sacīja Emsis.
Meža nozare Latvijai dod lielas iespējas izveidot cilvēkam draudzīgu vides telpu, atzīmēja Emsis, minot piemēru, ka Latvijā nav novērojami tik aktīvi mežu ugunsgrēki kā Vācijā, jo ir izvietotas novērošanas sistēmas un mežs tiek prasmīgi apsaimniekots, piebilstot, ka Latvijā prot apsaimniekot mežus un varam to mācīt arī citiem.
Viņš uzsvēra, ka latviešiem jābūt pārliecinātiem un lepniem par to, ko dara, kā atjauno mežus un to, ka Latvijas mežu produktivitāte katru gadu pieaug.
Emsis akcentēja, ja Latvijā ir liela zaļā masa, tāpēc jāsaimnieko saprātīgi un jāiegūst labākais iespējamais rezultāts, ko nodrošina zināšanas, tehnoloģijas un attīstības dimensija. Viņš atzīmēja, ka cilvēki daudz runā par mežu ciklu, bet nerunā par to, ka mežā ir dažādi ataudzes un vecuma stāvokļi, kas veido mozaīku, nodrošinot bioloģisko daudzveidīgumu. Bioloģiskās daudzveidības pamatā ir dažāda veida un vecuma meži.
Labākais veids, kā radīt bioloģisko daudzveidību, ir veidot izcirtumus, jaunaudzes, briestaudzes un klimaksa mežus. Bioloģisko daudzveidību rada apsaimniekošanas daudzveidība. Ja cilvēkus padzīs no lauku vides, viensētu sistēma Latvijā sabruks pavisam un bioloģiskā daudzveidība cietīs vislielākajā mērā, akcentēja bijušais premjerministrs.
Jau ziņots, ka konferences "Klimata mērķu ietekme uz meža nozares ilgtspēju un reģionu ekonomisko līdzsvaru" mērķis ir plašā ekspertu lokā analizēt un izvērtēt meža nozares ilgtspēju Latvijā, ņemot vērā ekonomiskos, tehnoloģiskos un normatīvos aspektus, kā arī vēstures mācības un Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa stratēģijas perspektīvu, tiecoties atrast līdzsvarotu risinājumu nozares, reģionu attīstības un valsts izaugsmes interesēs.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 70 valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji, tostarp Krauze, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kā arī AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis.