Lietuvai, Igaunijai un Somijai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ļaus uzglabāt stratēģiskās rezerves

© Dmitrijs Suļžics/MN

Saeima ceturtdien, 12.septembrī, otrajā - galīgajā - lasījumā nolēma, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvi savu valstu stratēģisko rezervju uzglabāšanai nepieciešamības gadījumā varēs izmantot arī Lietuva, Igaunija un Somija.

Pazemes gāzes krātuve ir kļuvusi par reģionālā dabasgāzes tirgus attīstības un piegāžu ceļu diversifikācijas veicinātāju, norāda grozījumu autori.

Starp Baltijas valstīm jau ir noslēgti solidaritātes līgumi par gāzes apgādi, un šīs likuma izmaiņas nodrošinās efektīvāku sadarbību, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda likumprojekta autori Klimata un enerģētikas ministrijā.

Tāpat izmaiņas paredz, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatoram no 2026.gada 1.maija netiks piemēroti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteiktie tarifi. SPRK apstiprinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumus, saskaņā ar kuriem vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators veiks noteiktu krātuves jaudas produktu un maksas par dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu izsoli. Izsoles kārtību izstrādās un savā tīmekļvietnē publicēs sistēmas operators.

Līdz šim spēkā esošais regulējums noteica regulētu pieeju Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un ietekmēja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora spēju uzlabot tās izmantošanas nosacījumus atbilstoši strauji mainīgai situācijai dabasgāzes tirgū. Tāpat tas ietekmēja iespējas īstenot stabilu ilgtermiņa finanšu plānošanu, minēts likumprojekta anotācijā.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators iepriekš norādīja, ka vietējam patēriņam izmanto 25 līdz 30 procentus no Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves ietilpības. Tāpat operators norādīja, ka dabasgāzes patēriņš Latvijā turpina kristies, un pauda, ka nākotnē varētu izsolīt astoņas teravatstundas no krātuves kopējā jaudu apjoma.

SPRK deputātiem iepriekš akcentēja, ka uzraudzīs tirgu un pielāgos noteikumus, lai nepieļautu konkurences pārkāpumu riskus.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.