Bankomātos plānots aizliegt krievu valodas izmantošanu
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.
Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.
Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli, proti, pēc Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem, 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi veidoja vidēji 23% no ikdienas maksājumiem.
Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tostarp pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.
Kopumā kopš 2013.gada beigām kredītiestāžu filiāļu skaits Latvijā ir sarucis par 91,5%. Pēc Latvijas Bankas datiem, 2013.gada beigās klientu apkalpošanas vietu skaits kredītiestādēm bija 319 vietas, savukārt 2023.gada maijā - 77 vietas, no tām skaidrās naudas izmaksas nodrošināja 27 klientu apkalpošanas vietās.
Neskatoties uz to, ka kredītiestāžu bankomāti ir kļuvuši par galveno skaidrās naudas pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanas avotu, arī to skaits samazinās. Pēc "The European Association for Secure Transactions" (EAST) publicētajiem datiem par situāciju 2023.gada 30.jūnijā, Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Lai īstenotu pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas Banka ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un četrām lielākajām kredītiestādēm, kurām ir plašākie bankomātu tīkli Latvijā, 2021.gada septembrī parakstīja sadarbības memorandu, kurā tika noteiktas minimālās prasības skaidrās naudas maksājumu pakalpojumu pieejamībai, tostarp noteikti ierobežojumi bankomātu tīkla samazināšanai. 2022.gada rudenī memorandā noteikto prasību darbība tika pagarināta līdz 2024.gada 1.janvārim. Memorands tika izstrādāts labas gribas veicināšanas nolūkā, tam nav juridiski saistoša spēka un tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana.
Līdz ar to FM ieskatā Latvijā ir nepieciešams veikt pasākumus, kas nodrošinātu pietiekamu piekļuvi skaidras naudas maksājumu pakalpojumiem, jo skaidrajai naudai kā maksāšanas līdzeklim jāspēj nodrošināt darboties spējīga alternatīva bezskaidras naudas norēķiniem.
FM norāda, ka līdz šim normatīvi neparedzēja skaidri noteiktu pienākumu kredītiestādēm nodrošināt skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamību ikdienā.
Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kura pirmajā daļā tiek noteikti kritēriji to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts Kredītiestāžu likumā noteiktais pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.
Kā pirmais kritērijs nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestāde Latvijā sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Eiropas Savienības rezidentiem-patērētājiem. Kā otrais kritērijs nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestādē atvērto klientu maksājumu kontu skaits iepriekšējā gada 31.decembrī veido vismaz 5% no kopējā maksājumu kontu skaita Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā.
Kā trešais kritērijs nozīmīgo kredītiestāžu noteikšanai paredzēts nosacījums, ka kredītiestādē iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi iepriekšējā gada 31.decembrī veido vismaz 5% no kopējiem iekšzemes mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā un citās dalībvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēs Latvijā.
Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās Latvijā darbojošās kredītiestādes, proti, "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" Latvijas filiāle, kuras atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.
Citas Latvijā darbojošās kredītiestādes šobrīd neatrodas tuvu likumprojektā noteikto kvantitatīvo kritēriju sliekšņiem, kas FM ļauj prognozēt, ka tuvākajā laikā nozīmīgo kredītiestāžu kritērijiem atbilstošo kredītiestāžu loka izmaiņas nav paredzamas.
Tāpat līdz šim normatīvos nav noteiktas prasības attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu - bankomātiem. FM vērš uzmanību, ka pašreiz spēkā esošie normatīvi nenosaka prasības kredītiestādēm attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu, minimālo darbības laiku, kā arī kā arī bez komisijas maksas izņemamās skaidrās naudas limitus, tādējādi neierobežojot kredītiestāžu rīcības brīvību sabiedrībai būtiskā pakalpojuma nodrošināšanā.
Pēdējā desmitgadē daudzviet Latvijā ir nozīmīgi samazinājies kredītiestāžu sniegto klātienes pakalpojumu klāsts un pieejamība. Tas radījis būtisku skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu pieejamības vai pat izzušanas risku, atzīmē FM.
Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā tiek noteiktas prasības attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu un minimālo darbības laiku, kā arī skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bankomātos bezmaksas pieejamības limitu. Likumprojektā paredzēti skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam nosakāmo prasību veidi, bet to skaitlisko vērtību un pieļaujamo atkāpju noteikšanu paredzēts deleģēt Latvijas Bankai.
Līdz ar to likumprojektā paredzēts, ka Latvijas Bankas noteiktā attālumā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā klientam ir pieejams vismaz viens kredītiestādes nodrošināts bankomāts, kurā klients var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu.
Situācijā, kad kādā noteiktā Latvijas teritorijā iedzīvotājiem Latvijas Bankas noteiktajā attālumā nebūs pieejams neviens nozīmīgo kredītiestāžu bankomāts, katrai nozīmīgajai kredītiestādei, kura, individuāli vērtējot, neiekļausies Latvijas Bankas noteikto pieļaujamo atkāpju ietvaros, būs obligāts individuāls pienākums uzstādīt bankomātu. Šāds pienākums pastāvēs kā minimums līdz brīdim, kad bankomātu uzstādīs kāda cita nozīmīgā kredītiestāde un nozīmīgā kredītiestāde, kurai attiecīgajā teritorijā nav sava bankomāta, nodrošinās, ka arī tās klienti attiecīgajā bankomātā var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.
Nozīmīgo kredītiestāžu nodrošināto bankomātu skaits Latvijā nedrīkstēs būt mazāks par Latvijas Bankas noteikto skaitu, bankomātiem jābūt klientam pieejamiem un jādarbojas Latvijas Bankas noteiktajā bankomātu darba laikā.
Latvijas Banka, nosakot konkrētā prasības skaitlisko lielumu, ņems vērā nozīmīgās kredītiestādes klientu skaitu un Latvijas Bankas novērtējumu attiecībā uz skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma infrastruktūras kapacitātes pietiekamību skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai strauja pieprasījuma pieauguma gadījumā.
Likumprojektā arī paredzēts, ka kredītiestāde bez maksas nodrošina tās klientam - fiziskai personai, kurai kredītiestāde izsniegusi maksājumu karti, - skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu apmērā, kas nav mazāks par Latvijas Bankas noteikto mēneša limitu un maksājumu skaitu.
Paredzēts, ka Latvijas Banka noteiks minēto prasību skaitliskās vērtības, pieļaujamās atkāpes to izpildē, piemērošanas nosacījumus un kārtību, kādā Latvijas Banka pārbauda minēto prasību ievērošanu, kā arī prasības, termiņu un kārtību, kādā kredītiestādes sagatavos un iesniegs Latvijas Bankai informāciju saistībā ar minēto prasību izpildi.
Latvijas Banka ne retāk kā reizi divos gados pārskatīs minēto prasību skaitliskās vērtības, pieļaujamās atkāpes to izpildē un piemērošanas nosacījumus, ņemot vērā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieprasījuma izmaiņas, tirgū esošos skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanas veidus un alternatīvas, kā arī Latvijas Bankas novērtējumu attiecībā uz skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma infrastruktūras izvietojuma un kapacitātes pietiekamību skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai strauja pieprasījuma pieauguma gadījumā.
Ja nozīmīgā kredītiestāde nenodrošinās bankomātu pieejamību atbilstoši noteiktajām attāluma, skaita vai darba laika prasībām vai nenodrošinās bez maksas tās klientam - fiziskai personai, kurai kredītiestāde izsniegusi maksājumu karti, - skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu noteiktajā apmērā, Latvijas Banka būs tiesīga piemērot kredītiestādei sankciju - brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro.