"Vēl jau ķēdes nežvadz un uz cietumu neved. Domāju, ka te nav runa par reālu brīvības atņemšanu, bet naudas sodu vai piespiedu darbiem. Tomēr ar dubļiem esam nosmērēti līdz mūža galam," saka bijušais Dailes teātra direktors Aivars Līnis.
Viņam un Nacionālā teātra vadītājam Ojāram Rubenim prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par savstarpēju, iespējams, nelikumīgu, līgumu slēgšanu, kuru rezultātā katrs nopelnījis 2000 latu. Līdz mēneša beigām apsūdzētajiem dots laiks savas pozīcijas pamatošanai, pēc tam prokurore Velta Zaļūksne lems, vai lietu nodot tiesai.
Pārkāpums – formāls
"Es jau prokurorei teicu – ja divu lielu teātru direktori būtu gribējuši veikt kriminālas darbības ar mērķi iedzīvoties, tad nebūtu tik lieli idioti, kā iznāk šajā gadījumā, bet būtu bīdījuši shēmu shēmas. Mēs pat nemēģinājām slēpt, ka veicām darbu, kas nebija mūsu tiešajos pienākumos, un līdz ar to slēdzām līgumus un saņēmām samaksu. No burta viedokļa esam nācijas lielākie ienaidnieki, taču reāli teātriem ietaupījām pamatīgu naudu," saka A. Līnis un uzsver, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā ir arī oficiāls dokuments, kas apliecina, ka konsultāciju dēļ Nacionālais teātris ietaupījis noteikta apjoma līdzekļus.
Atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, kādus padomus teātru direktori savulaik viens otram devuši un cik veiksmīgi tie darbojas šodien, A. Līnis norāda – lai parasts cilvēks to izprastu, esot jāraksta materiāls vismaz uz astoņām lapām.
"Viss sākās ar to, ka teātri saņēma no VID vēstules, ka aktieru darba samaksa ir necaurspīdīga un pat pretlikumīga, jo krīzes rezultātā aizliedza piemaksas. Bet aktierim darba alga ir tieši dibināta uz diferencētās atalgojuma sistēmas pamata! Nezinu, vai kultūras ministrijai nebija laika vai kapacitātes, lai dotu vadošus norādījumus, kā apmaksu veikt, bet ministrija skaidri un gaiši pateica – izdomājiet un sniedziet priekšlikumus paši!" atceras A. Līnis.
Bijušais Dailes teātra vadītājs atzīst, ka konsultācijas formāli ir likuma pārkāpums. Ja teātra juristi būtu pačukstējuši, ka šādu padomu sniegšanai, kas ir ārpus direktoru tiešajiem pienākumiem, nepieciešama rakstiska Kultūras ministrijas atļauja, kriminālprocesa, visticamāk, nebūtu. "Kad visiem nogrieza algas, katrs domāja, kā risināt savas problēmas, un bija divi varianti – zagt vai nopelnīt. Nolēmām šo pakalpojumu neveikt bez maksas, bet godīgi nopelnīt, un tagad mūs apsūdz par nolūku iedzīvoties," skumji saka A. Līnis.
Apsūdzības nenoņems
Krimināllieta pret abiem teātru direktoriem ierosināta 2009. gadā, un toreiz konsultāciju dēļ iegūtos 2000 latus katrs nekavējoties iemaksāja atpakaļ valsts budžetā. Atbilstoši krimināllikumam tas ir vainu mīkstinošs apstāklis, taču no atbildības neatbrīvo, norāda prokurore V. Zaļūksne. "Viņi palūdza laiku līdz mēneša beigām, lai apdomātu savas liecības, un tad jau redzēs – atzīs vai neatzīs savu vainu," saka prokurore. Viņa vēl nav izlēmusi, vai lietu sūtīt uz tiesu, to lems pēc abu apsūdzēto uzklausīšanas. "Neviens nav pašnāvnieks, lai sūtītu uz tiesu lietu, kurā skaidri redzams, ka apsūdzēto attaisnos. Ja būs pamats, sūtīšu nekavējoties," stāsta V. Zaļūksne. Atbilstoši uzrādītājai apsūdzībai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu O. Rubeni un A. Līni var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz 8 gadiem, piespiedu darbiem vai naudas sodu.
Bez draugiem pakārtos
Pēc krimināllietas ierosināšanas A. Līņa galva ripoja nekavējoties un viņš tika atstādināts no teātra vadītāja amata. Viņš ir pateicīgs labajiem draugiem, kuri viņam nepagrieza muguru. "Man laikam ir par santīmu vieglāk nekā Ojāram Rubenim. Esmu jau izbridis visus pazemojumus un darba meklēšanas ceļus un to, ka cilvēki, kas agrāk glaimoja un smaidīja, pēkšņi pāriet ielas otrā pusē un cenšas neredzēt. Ojārs vēl strādā, un viņam tas, iespējams, vēl priekšā," saka A. Līnis. Tomēr viņš atzīst, ka nav ļaunuma bez labuma, – bijušajam Dailes teātra vadītājam pēc notikušā ticība cilvēkiem tikai pastiprinājusies. "Man zvanīja pat universitātes laika draugi un jautāja, vai nevajag naudu, advokātu vai ir ko ēst. Ja nebūtu īstu draugu, kas uzsit uz pleca, varētu arī pakārties," nosaka A. Līnis.
Ar O. Rubeni Neatkarīgajai diemžēl neizdevās sazināties.