Ideālu risinājumu saistībā ar dronu ielidošanu valsts teritorijā nav bijis vismaz trīs NATO dalībvalstīs, žurnālistiem otrdien uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš akcentēja, ka situācija nav parasta. Prezidenta ieskatā bieži tiek runāts, ka alianse aizsargās dalībvalstu teritoriju "no pirmā centimetra", turklāt NATO ir daudz investējusi klasiska militāra iebrukuma gadījumam, tomēr 7.septembrī notikušais Latvijā ir daļa no hibrīdiebrukuma, kas ir "pelēkā zonā".
"Tas, ko es varu teikt sabiedrībai, gan Nacionālā drošības padome (NDP), gan Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un atbildīgās personas, kas strādā iekšlietu sistēmā, labi apzinās gan savu atbildību, gan to, ka no katras šādas situācijas ir jāizdara secinājumi, jāmācās, jāgatavojas, jāuzlabo, ieskaitot veidu, kā par šādām lietām runā," teica Rinkēvičs.
Viņš pieminēja, ka šis ir jautājums, kas jāskata arī budžeta diskusijas kontekstā. Valsts prezidents pauda izpratni par nozarēm, kuras vēlas papildu finansējumu, taču ir jāredz arī tas, kāds ir nepieciešamību klāsts. No Ukrainas gūtā mācība ir investīcijas pretgaisa aizsardzībā, taču vēl ir runa par krasta aizsardzību un jautājumiem, kas saistīti ar kiberdrošību.
"Ik pa laikam šādas lietas var notikt, taču NDP sēdē guvu pārliecību, ka šādas situācijas tiek uztvertas nopietni. Jā, ir jautājumi, kas ir jāuzlabo, taču vienlaikus mēs dzīvojam dinamiskā situācijā, kura nemitīgi attīstās. Es gribu cerēt, un to var jautāt arī katram NDP loceklim, NBS vadībai, atbildīgajām personām, ka secinājumi ir izdarīti," teica Rinkēvičs.
Taujāts, vai vajadzēja dronam atļaut 100 kilometrus ielidot valsts teritorijā, Valsts prezidents uzsvēra, ka viņš ir saistīts ar noteikta likuma normu un nevar komentēt atsevišķas detaļas, kas padara atbildi "mazliet nepilnīgu". Viņaprāt, ir lietas, kas darītas pareizi, ir jautājumi, kas ir jāuzlabo un pie kuriem ir jāstrādā. Pēc Rinkēviča paustā, nav tā, ka "viss ir labi un balts", un nav tā, ka "neko vairs nevar un nespēj".
"Dažādās situācijās esmu vairākkārt aicinājis - mēģinām braukt pa ceļu, ne grāvjiem, neatkarīgi, vai tas būtu par valsts ekonomiku vai drošību. Diemžēl incidenti var gadīties. Var būt arī tādas situācijas, kuras sabiedrībai nevar atklāt, vai, piemēram, tiek sniegta, iespējams, ne pārāk savlaicīga, kādreiz novēlota informācija, jo ir nepieciešams apkopot faktus, lai saprastu, kas ir noticis," sacīja Valsts prezidents.
Viņaprāt, ja uzreiz nāk klajā ar kādu vēstījumu, nesaprotot, kas īsti ir noticis, un šī informācija ir neprecīza, pēc pāris stundām tā ir jāprecizē un efekts ir tāds pats - tas nerada uzticību. Rinkēvičs norādīja, ka ir situācijas, kur ir svarīgs gan informācijas jautājums, gan sadarbība ar pašvaldībām. Viņš arī pieminēja neseno diskusiju par pašvaldību vadītāju pielaidēm valsts noslēpumam.
"Šādā situācijā atsevišķām pašvaldībām, to vadītājiem, izpilddirektoriem šī pielaide būtu vajadzīga praktiski šodien. Iespējams, būtu mazliet labāka informācijas aprite, jo atsevišķi jautājumi nav publiski. (..) Nevar izslēgt par 100%, ka šādas provokācijas nākotnē nenotiks. NDP paziņojumā esam aicinājuši iedzīvotājus ziņot par katru aizdomīgu gadījumu, par kaut kādām lietām, kuras cilvēki pierobežā redz, un sadarboties. Domāju, ka tas varētu būt viens no soļiem, kā šo sadarbību un savstarpējo izpratni uzlabot," teica Rinkēvičs.
Jautāts, kā viņš vērtē atbildīgo institūciju komunikāciju ar vietējiem iedzīvotājiem, proti, tiem, kas dzīvo Rēzeknes novadā, Valsts prezidents uzsvēra, ka viņš nevar vērtēt tādus aspektus. Rinkēvičs vēlreiz atzīmēja, ka ir lietas, kas jāuzlabo.
"Sākt dalīt vietējos, reģiona vai valsts iedzīvotājus nebūtu pareizi. Iedzīvotāji ir iedzīvotāji, neatkarīgi no tā, vai tie būtu Rīgā vai Kurzemē. Visi sekoja līdzi tam, kas notiek, un pieļauju, ka satraukums ir vienlīdz liels ne tikai Rēzeknes novadā, bet, piemēram, arī Liepājā un Kuldīgā," sacīja Valsts prezidents.
Taujāts, kāpēc apstākļos, kad ilgstoši tiek teikts, ka droni ir mūsdienu karadarbības centrālais elements, Latvija nav gatava bez starpgadījumiem, tostarp komunikācijā, tikt galā ar vienu dronu, Rinkēvičs aicināja paraudzīties uz situācijām un diskusijām, piemēram, Rumānijā un Polijā. Arī tur ir diskusijas par to, kāpēc, piemēram, vienā gadījumā tiek pacelti iznīcinātāji, bet nekas netiek darīts.
Valsts prezidents norādīja, ka aliansē labu laiku notiek diskusijas, un līdz galam nav labas atbildes, ko darīt šādos gadījumos. Viņaprāt, tas ir jautājums, kurā ir jāiedziļinās. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka, neskatoties arī uz NATO līmeni, pagaidām katrā alianses dalībvalstī ir sava pieeja, kā šādās situācijās rīkoties.
"Es aicinātu ne tik radikāli vērtēt vienas vai otras valsts rīcību. Mēs redzam, ka ideālu risinājumu nav bijis vismaz trīs NATO dalībvalstīs. Tas, protams, neatbrīvo mūs no atbildības un nepieciešamības rūpēties par savu valsti. Tas ir tas, ko mēs patlaban darām, bet tomēr, iespējams, jābūt mazliet piesardzīgākiem ar radikāliem apgalvojumiem, zinot to, kā jautājumi tiek risināti NATO dalībvalstīs, kas tieši robežojas ar Ukrainu," teica Valsts prezidents.
Kā vēstīts, Rēzeknes novadā Gaigalavas pagastā 7.septembrī nokrita ar sprāgstvielām aprīkots Krievijas "Shahed" tipa drons, kas bija mērķēts uz Ukrainu, bet no Baltkrievijas nonāca Latvijā.
NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Kad drons nokrita, tika deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas nebija eksplodējusi.
Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecina, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju.
NDP otrdien vienojās "aktualizēt un pilnveidot nepieciešamās procedūras", lai īstenotu efektīvāku pretdarbību bezpilota lidaparātu radītajiem drošības apdraudējumiem.