Valdība otrdien nolēma no 2025.gada 1.janvāra likvidēt Lauksaimniecības datu centru (LDC), tā funkcijas un uzdevumus nododot Lauku atbalsta dienestam (LAD), lai nodrošinātu līdz šim datu centra pildīto funkciju un uzdevumu nepārtrauktību un attīstību.
Līdz ar reorganizāciju no 2025.gada varētu likvidēt vismaz sešas darba vietas.
LDC pārskatā par darbu 2023.gadā teikts, ka gada sākumā tajā bija 69 amata vietas, tai skaitā desmit ierēdņu. Vidēji centrā pērn strādāja 66 nodarbinātie.
Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka lēmums nodot centra valsts pārvaldes uzdevumus LAD ir saistīts ar ZM iestāžu strukturālo optimizāciju, lai mazinātu sabiedrībai sniegto pakalpojumu fragmentāciju, uzlabojot iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldību un saņemto pakalpojumu kvalitāti.
Pēc ZM padotības iestāžu funkciju pārskatīšanas tiks nodrošināta ātrāka datu un informācijas aprite starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, tā uzlabojot un vienkāršojot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus, izmaiņas pamato ministrijā.
Likvidējot centru un paplašinot LAD funkciju un pārvaldes uzdevumu klāstu, uzlabosies lauksaimniecības nozares uzraudzība un izsekojamība, pārliecināta ZM.
Plānots, ka zemkopības ministrs izveidos LDC likvidācijas komisiju, kurai līdz gada beigām būs jānodrošina datu centra materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizācija, kā arī materiālo, nemateriālo vērtību un finanšu līdzekļu saistību, arhīva un lietvedības nodošana LAD.
Tāpat likvidācijas komisijai būs jāizvērtē arī personāla resursu apjomu, kas jāpārņem no centra. Kā sola ZM, koncentrējot cilvēkresursu vienā iestādē, tiks izvērtēts un salīdzināts gan ierēdņu, gan darbinieku daudzums minētajās iestādēs, lai lemtu par iespējamu kompetenču pārdali un nodarbināto skaita efektīvāku plānošanu īstenojamo funkciju izpildei.
Dienestam tiks nodoti kopumā 11 valsts pārvaldes uzdevumi, tostarp, lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares informācijas sistēmu pārvaldība, kā arī dzīvnieku novietņu un dzīvnieku reģistrēšanas, identifikācijas un izsekojamības nodrošināšana.
Tam būs jānodrošina arī valsts interešu pārstāvību lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas jomā Starptautiskajā dzīvnieku pārraudzības komitejā un Starptautiskajā vaislas buļļu novērtēšanas dienestā.
Tāpat LAD būs jānodrošina lauksaimniecības dzīvnieku snieguma pārbaudes un pārraudzības ganāmpulku virspārraudzību, jaunu lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu apstiprināšanu, šķirnes mājas dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanu, dzīvnieku obligāto apzīmēšanas līdzekļu pieejamības nodrošināšanu un citus uzdevumus.
ZM uzsver, ka šai reorganizācijai nav tiešas ietekmes uz personām, kas izmanto LDC pakalpojumus, jo funkciju un pakalpojumu klāsts nemainās un turpmāk būs LAD pārziņā.
Tāpat ZM uzsver, ka reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, lauksaimniekiem arī turpmāk būs iespēja saņemt attiecīgos pakalpojumus reģionos, jo LAD sastāv no deviņām teritoriālajām struktūrvienībām.
LDC pirmsākumi meklējami 1997.gadā, kad tika nodibināta valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs". Tā tika izveidota, lai veiktu zootehniska, veterināra un lauksaimnieciska rakstura informācijas apkopošanu, apstrādi un analīzi Latvijā ar mērķi ieviest vienotu dzīvnieku un ganāmpulku reģistru, ciltsdarba informācijas sistēmu saskaņā ar starptautiskām prasībām.
Ar 2004.gada 1.novembri to pārveidoja par valsts aģentūru "Lauksaimniecības datu centrs". No 2013.gada 1.janvāra tā kļuva par ZM pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes valsts iestādi.
Kopš 2000.gada iestādi vadījis Ivans Vorslovs.
Tās pārskatā par darbu 2023.gadā teikts, ka iestādes ieņēmumi 2023.gada 12 mēnešos, tostarp valsts budžeta dotācija, bija 3,354 miljoni eiro, kas salīdzinot ar 2022.gadu ir palielinājušies par 165 525 eiro jeb 5,2%.