Rinkēvičs: "airBaltic" jāsaglabā savu bāzi Rīgā

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida "labu un caurskatāmu" Satiksmes ministrijai (SM) uzticēto kapitālsabiedrību pārvaldību, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Rinkēvičs pirmdien Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P). Valsts prezidents ar ministru pārrunāja situāciju saistībā ar aviokompāniju "airBaltic", satiksmes ministra redzējumu par turpmāko dzelzceļa projekta posma "Rail Baltica" ieviešanu Latvijā, reģionālo pasažieru pārvadājumu jautājumu un Latvijas reģionālo autoceļu stāvokli.

Valsts prezidents uzsvēra, ka SM ir uzticēti sarežģīti un valstiski nozīmīgi transporta infrastruktūras projekti, jo īpaši tas ir attiecināms uz finansējumu, labu un skaidru pārvaldību un šo projektu uzraudzību. Rinkēviča ieskatā, tas ir sakāms par dzelzceļa projekta posma "Rail Baltica" ieviešanu Latvijā un finanšu situāciju ar aviokompāniju "airBaltic". Tādēļ no valdības un satiksmes ministra viņš sagaidu labu un caurskatāmu SM uzticēto kapitālsabiedrību pārvaldību un saprotamu pieņemto lēmumu skaidrošanu Latvijas sabiedrībai.

Tikšanās laikā Valsts prezidents vērsa satiksmes ministra uzmanību un uzsvēra, ka "airBaltic" valsts kapitāldaļu turētājs ir SM, tādēļ tiek sagaidīta laba un caurskatāma pārvaldība no ministrijas vadības puses, tostarp esošā "airBaltic" biznesa plāna reālistisks izvērtējums un tā atbilstība valsts ekonomikas situācijai. Turklāt ir svarīgi, lai valdība pieņem tādus lēmumus, kas palīdz uzlabot gan uzņēmuma finanšu situāciju, gan "airBaltic" jāsaglabā savu bāzi Rīgā. Aviosabiedrības piedāvātā savienojamība no Rīgas nedrīkst tikt samazināta, saglabājot galamērķu un lidojumu skaitu arī turpmāk.

Puses pārrunāja dzelzceļa projekta posma "Rail Baltica" ieviešanu Latvijā, ko Valsts prezidents ir aktualizējis sarunā arī ar Igaunijas un Lietuvas valstu prezidentiem.

Valsts prezidents aicināja ministru skaidrot, kā SM plānojusi ņemt vērā Valsts kontroles revīzijas secinājumus par problēmām reģionālo pasažieru pārvadājumu organizēšanā, norādot, ka esošajā budžeta situācijā nedrīkst būt gadījumi, kad valsts budžeta līdzekļi atbilstoši Valsts kontroles vērtējumam tiek izmantoti, pārsniedzot budžeta iespējas.

Sarunā Rinkēvičs aicināja satiksmes ministru iezīmēt savas prioritātes nākamajiem gadiem attiecībā uz autoceļu sakārtošanu Latvijas reģionos. Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka gan reģionālie pasažieru pārvadājumi, gan arī autoceļu stāvoklis ir ļoti būtisks jautājums gandrīz ikvienā Valsts prezidenta vizītē Latvijas novados.

Kā ziņots, valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Vienlaikus visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu.

Kā vēstīts, atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā. "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.