Rinkēvičs par Latvijā ielidojušo Krievijas dronu: Šim incidentam ir divas versijas
„Es zinu dažus pirmos secinājumus, bet tas tiešām būtu jākomentē profesionāļiem,” taujāts par Latvijā ielidojušo Krievijas dronu, šorīt TV24 raidījumā „Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Saprotu cilvēku satraukumu, tā tiešām ir neordināra situācija, bet es arī saprotu to, ka mūsu Bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministrijai nepieciešams sabiedrībai iedot maksimāli precīzu informāciju, nevis kādus pieņēmumus, kurus pēc tam ir jāapgāž, tādā veidā radot vēl lielāku neskaidrību. Ceru, ka uz daudziem jautājumiem mēs visi šodien saņemsim atbildi preses konferencē," teica Valsts prezidents, piebilstot, ka šobrīd vēl Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu papildus detaļas.
„Tas, ko sabiedrība, protams, gaida, ir maksimāli plaša pieejamā informācija, bet jāņem vērā, ka ir atsevišķas lietas, par kurām diemžēl publiski nevarēs runāt.”
Arī par to, kādēļ Krievijas dronu nepārtvēra Baltijas gaisa telpā patrulējošie iznīcinātāji, Bruņoto spēku virspavēlnieks atturējās komentēt. „Mums tomēr būtu jāsagaida vismaz pirmie izmeklēšanas rezultāti. Tas attiecas uz daudzām detaļām - no kurienes šis drons lidoja, un beigu beigās, kas tas ir par drona tipu, kādiem mērķiem tas ir izmantots.
Šim incidentam ir divas versijas. Viena versija, ka drons ir apzināti palaists, lai testētu mūsu spējas, bet otra - ka tas ir nomaldījies no kursa vai kaut kādā veidā pat lidojis no Ukrainas. Tādēļ es aicinātu sagaidīt izmeklēšanas rezultātus.”
Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka NATO dalībvalstu rīcības algoritmiem šādos gadījumos jābūt daudz stingrākiem un vienotiem. „Ir jāsaprot, ka ļoti līdzīgas situācijas līdz šim ir notikušas arī citās NATO dalībvalstīs, kur arī reakcija uz tām ir bijusi dažāda. Vienā gadījumā tiek gaisā celti iznīcinātāji, citā gadījumā - apzināti sekots līdzi drona trajektorijai, apzināti izsekots. Kādi ir bijuši apsvērumi konkrētajā gadījumā, tos komentēs mūsu Bruņoto spēku vadība,” uzsvēra Rinkēvičs.
„Šobrīd mēs nonākam jaunā realitātē, kur mums ir jārēķinās ar dažāda veida šādiem incidentiem. Tas, ko esmu runājis gan NATO samitā Vašingtonā, gan ir pieņemti lēmumi vēl Viļņas samitā - pirmkārt, par nepieciešamību pastiprināt Austrumu flangu, sevišķi Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Arī Latvija iegādājas, un šobrīd dažādās stadijās ir pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkumu procesi. Tā ir pretgaisa aizsardzība dažāda veida uzbrukumiem - no ballistiskām raķetēm līdz droniem. Un tomēr ir nepieciešama vienotāka NATO kopīga stratēģija, kādā veidā tikt ar šiem jaunajiem draudiem galā. Par šo arī pēc mūsu un Rumānijas lūguma NATO augstākajā līmenī diskutēs, un mums ir pilnīgi skaidrs, ka rīcības algoritmi, kādi tie ir šobrīd, pirmām kārtām, ir unificējami un, otrkārt, atbildei ir jābūt daudz stingrākai.”
Jau ziņots, ka sestdien Latvijā no Baltkrievijas ielidojis un pēcāk Rēzeknes novadā nokritis Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāts. Nacionālie bruņotie spēki konstatēja bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorijā, kā arī monitorēja tā kustību un konstatēja nokrišanas vietu. „Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji,” ziņu aģentūrai Leta pastāstīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstīm pieņemtajām procedūrām, tajā skaitā ir informēta NATO komandvadība.