Satiksmes ministrija ''izgāzusi" vēl vienu ES atbalstītu projektu

© MN

Lai nodrošinātu dzelzceļa pasažieru satiksmi neelektrificētajās zonās, kur patlaban kursē novecojušie padomju laika dīzeļvilcieni, konkurencei varētu tikt atvērts Latvijas iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu tirgus, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sniegtā informācija.

SM meklēs risinājumus dzelzceļa satiksmes nodrošināšanai neelektrificētās zonās, jo bezemisijas jeb BEMU vilcienu projekts nav īstenojams atbilstoši Atveseļošanās fonda (AF) nosacījumiem, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.

Viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt sadarbības paplašināšana dzelzceļa pārvadājumu jomā ar citām Baltijas valstīm. SM uzsver, ka ritošā sastāva pieejamības jautājumi neelektrificētajās zonās tiks risināti kopsakarībā ar iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu tirgus atvēršanu konkurencei, izvērtējot tirgus atvēršanas scenārijus un dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājuma modeļus.

Tāpat šī brīža prioritāte esot nodrošināt esošo dzelzceļa platformu un staciju modernizāciju, lai iedzīvotāji, pārvietojoties ar jaunajiem elektrovilcieniem, pilnībā varētu izmantot ērtības.

SM rosina BEMU vilcienu projektu pārtraukt, pieejamos Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus novirzot projektiem dzelzceļa nozarē ar augstāku gatavības pakāpi.

Gala lēmumu attiecībā uz BEMU vilcieniem pieņems, valdībai apstiprinot SM pārziņā esošā ES fondu finansējuma pārdali un saņemot oficiālu apstiprinājumu no Eiropas Komisijas (EK).

Pozitīva Ministru kabineta lēmuma un EK apstiprinājuma gadījumā BEMU projekts tiks pārtraukts, pieejamos līdzekļus novirzot atbilstoši SM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā norādītajiem mērķiem un aktivitātēm.

SM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas dzelzceļa tīkla attīstību 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā ir izklāstīti SM priekšlikumi esošā dzelzceļa tīkla un "Rail Baltica" projekta turpmākai integrētai attīstībai.

Ministrijā norāda, ka, pārskatot ES fondu finansējumu plānoto dzelzceļa attīstības projektu portfeli, secināts, ka bezemisijas dzelzceļa infrastruktūras attīstības projekts nevar tikt īstenots atbilstoši AF finansēšanas noteikumiem, jo nav pieejamas nepieciešamās ražošanas jaudas elektroapgādes apakšstaciju un citu projektam būtisku komponenšu ražošanai noteiktajos termiņos.

Attiecīgi SM rosina atteikties no bezemisijas jeb BEMU vilcienu iegādes, jo to ekspluatācija nav iespējama bez pielāgotas dzelzceļa infrastruktūras. Tāpat tika ņemts vērā, ka bezemisijas vilcienu iepirkumā noskaidrots tikai viens pretendents un tādējādi nav iespējams piedāvāto cenu salīdzināt ar citu tirgus spēlētāju piedāvājumiem, lai racionāli rīkotos ar pieejamo finansējumu.

Pārvērtējot BEMU programmu, SM ir secinājusi, ka piedāvātie risinājumi bez būtiskām papildu investīcijām elektrifikācijas infrastruktūrā nav optimāli satiksmes organizācijai tālajos maršrutos - Daugavpils, Rēzekne, Zilupe un Liepāja.

Iepriekš Autotransporta direkcijā (ATD) informēja, ka BEMU vilcienu iegādes iepirkumā turpina vērtēt personu apvienības "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") piedāvājumu.

Iepirkumu ATD izsludināja 2022.gada aprīlī.

Izmantojot ES fondu un Latvijas valsts budžeta līdzekļus, bija paredzēts iegādāties deviņus bateriju elektrovilcienus. Iepirkuma dokumentācijā ir paredzēta iespēja papildu finanšu iespēju rašanas gadījumā iegādāties vēl papildu vienības.

Tāpat vēstīts, ka 2023.gada martā valdība atbalstīja BEMU vilcienu iegādei nepieciešamo priekšfinansējumu līdz 74,4 miljoniem eiro, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) segšanai nepieciešamo 15,624 miljonu eiro piešķiršanu SM no valsts budžeta pēc vajadzības līdz 2026.gada beigām.

Tika plānots, ka septiņi ar AF atbalstu iegādātie vilcieni tiktu piegādāti līdz 2026.gada beigām un kursētu Rīgā un Pierīgā, savukārt vēl divu vilcienu iegādi tika plānots līdzfinansēt no ES fondu 2021.-2027.gada finansējuma, tostarp Kohēzijas fonda finansējuma, un izmantot neelektrificētajās līnijās.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais