Rinkēvičs publiski nopeļ Briškena darbu [papildināts]

Satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) komunikācija Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" jautājumā ir absolūti "izgāzusies", trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

"Lietas, kuras bija jāskaidro piektdienas pēcpusdienā, tika skaidrotas vakar. Sabiedrībai ir pilnīgi pamatoti jautājumi, tā tomēr ir nodokļu maksātāju nauda, kas tur ir ieguldīta," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka tā ir satiksmes ministra kā par nozari atbildīgā ministra atbildība par šiem lēmumiem ne tikai diskutēt valdībā un tos iesniegt, bet arī tos savlaicīgi, saprotami un pamatoti skaidrot.

Tāpat viņš uzsvēra, ka arī tālāki lēmumi un projekti, kas tiks iesniegti valdībā, būs satiksmes ministra atbildība.

Vienlaikus Rinkēvičs pauda, ka vēlētos, lai saruna par "airBaltic" būtu mazāk emocionāla, bet vairāk pragmatiska, ņemot vērā pozitīvo, ko dod nacionālā aviokompānija - savienojamību ar Eiropas pilsētām, tūrisma un biznesa attīstību.

"Bet tam visam tomēr ir cena, un es gribētu sagaidīt no atbildīgās ministrijas skaidru redzējumu par to, kā mēs tālāk attīstāmies, savlaicīgas atbildes uz pamatotiem jautājumiem," pauda prezidents, vienlaikus atgādinot, ka "airBaltic" valsts kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.

Tāpat prezidents atklāja, ka viņš nākamnedēļ tiksies ar satiksmes ministru, lai pārrunātu šos jautājumus.

Prezidents pauda, ka ir lietas, par kurām ir jādiskutē, un ir lietas, kuras valdība pagaidām nevar atklāt, vienlaikus atgādinot, ka jautājumā par "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu neatgriezenisks lēmums nav pieņemts.

Savukārt Ministru prezidente atklāja, ka vērtēs Briškena darbu, vadoties arī no tā, kā viņam izdosies tikt galā ar komunikācijas izaicinājumu. "Protams, ka politiķa viens no uzdevumiem ir sabiedrībai saprotamā veidā izskaidrot lēmumus, lai arī cik sarežģīti lēmumi būtu, godīgi arī izstāstot, kas ir problēmas un izaicinājumi," sacīja Siliņa.

Premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners, lūgts precizēt, vai Ministru prezidente grasās vērtēt ministra piemērotību amatam, norādīja, ka Siliņa ar teikto vairāk domājusi darba vērtēšanu konkrētajā jautājumā, nevis Briškena piemērotības ministra amatam vērtēšanu.

Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30.augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens skaidroja, ka patlaban ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Vienlaikus visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks otrdien preses konferencē sacīja, ka "airBaltic" IPO procesā vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro.

Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts "airBaltic" pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.

Vasks papildināja, ka patieso uzņēmuma vērtību noteiks tirgus. "Pēc akciju klašu konsolidācijas, biržā akcijas varēs kotēt ar augstāku vērtību. Ja tas netiktu darīts, jauno akciju vērtība biržā varētu būt pāris centi jeb ļoti maza," viņš sacīja.

Arī satiksmes ministrs Briškens atzīmēja, ka valsts iegūst gan no nomaksātajiem nodokļiem, gan no darbavietām, gan arī no nodrošinātās savienojamības. "Uzņēmumam, veiksmīgi emitējot akcijas IPO procesā, sagaidām, ka, valstij arī saglabājot mazākuma daļu, uzņēmums būs rentabls un valsts turpinās gūt netiešos ieguvumus un finansiālu ieguvumu, ja kompānija strādās ar peļņu," norādīja ministrs.

Tāpat ministrs atzina, ka šajā jautājuma svarīga ir komunikācija, tādēļ turpmāk tam tiks pievērsta lielāka uzmanība.

"airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.