Aicina diskutēt par Brīvības aleju Rīgā
Rīgas dome saņēmusi dāvinājumā konkursa Brīvības aleja darbus, taču tas nenozīmē, ka labākās idejas īstenos tuvākajā laikā. Lai izlemtu, kāds izskatīsies Brīvības bulvāris posmā no Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai, uzklausīs arī rīdzinieku viedokli. «Lai tas nav Rīgas domes uzspiests projekts,» piebilst Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC).
J. Radzevičs Neatkarīgajai uzsver, ka līdz šim noticis tikai metu konkurss, kurā, protams, ir uzvarētājs un pārējie laureāti, taču par galarezultātu vēl pāragri spriest. Tāpēc arī visai piesardzīgi izskan prognoze, ka metu konkursa ideju pamata projektu varētu īstenot līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Koku alejā Ministru kabineta ēkas priekšā paredzēts izveidot vides objektus, kas atgādinātu un informētu par mūsdienu Latvijas vēsturei būtiskiem notikumiem.
Žūrijas atzinību izpelnījās projekts Gaismas ceļš, ko piedāvāja mākslinieks Visvaldis Asaris un arhitekts Andrejs Putniņš. V. Asaris, stāstot Neatkarīgajai par Gaismas ceļa ideju, saka – pirmkārt, alejai jāpaliek zaļai un pieejamai. Otrkārt, tur jāizvieto demokrātiski komunikācijas vides objekti, piemēram, lai varētu skaipā sazināties ar Parīzi. Treškārt, tumšajā laikā alejā gaisma būs nevis kā utilitārs apgaismojums, bet veidos Gaismas ceļu.
Žūrijas priekšsēdētājs Jānis Dripe ierosināja visiem laureātiem pulcēties radošā seminārā un papildināt Gaismas ceļa ieceri ar idejām un ierosinājumiem.
Konkursu rīkoja Latvijas Arhitektu savienība, bet atbalstīja un iniciēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Līdz 31. maijam rātsnama 2. stāva vestibilā var aplūkot izstādi, kurā izvietoti labākie konkursa darbi. Iedzīvotāji ierosinājumus vai atbalstu kādam no projektiem var izteikt, sūtot epastu uz adresi apc.@riga.lv ar norādi Brīvības aleja, pa bezmaksas tālruni 80000800 (darbdienās) vai arī personīgi, ierodoties Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centrā Kungu ielā 7/9 vai tā filiālēs rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijās.