Šogad uz ceļiem cietušo mazaizsargāto satiksmes dalībnieku skaits pārsniedz 1000
Līdz ar jaunā mācību gada sākšanos, pilsētu ielās atgriežas intensīvāka auto satiksme, savukārt gājēji un mikromobilitātes rīku lietotāji turpina baudīt vasarīgo laiku. Jau šobrīd ceļu satiksmes negadījumu statistika ir skaudra – negadījumos cietušo mazaizsargāto satiksmes dalībnieku skaits pārsniedz tūkstoti. Atgādinot, ka cieņpilna mijiedarbība starp visiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir drošas satiksmes pamats, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju un partneriem uzsāk satiksmes drošības kampaņu “Dod ceļu cieņai”.
“Ceļu satiksmē neviens nav svarīgāks par citiem tikai tāpēc, ka brauc ar lielāku, dārgāku vai ātrāku braucamrīku. Noteikumi attiecas uz visiem, un cilvēks ir ceļu satiksmes drošības centrā. Neatkarīgi no tā, vai sēžam pie stūres, minam pedāļus vai vienkārši ejam kājām, mums ir jāuzņemas kopīga atbildība par to, lai ikviens nonāk savā galamērķī sveiks un vesels. Ne tikai likumi, bet arī cieņpilna mijiedarbība ir drošības pamats,” atgādina CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.
Laikā, kad dažādu sadursmju risks pilsētas satiksmē sasniedz savu augstāko punktu, ikvienam satiksmes dalībniekam ir jābūt divtik uzmanīgam.
Lai pasargātu sevi un citus no nelaimes gadījumiem, katram ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi un jāpārvietojas, dodot ceļu savstarpējai sapratnei un cieņai. Šogad Latvijas pilsētu ielās satiksmes negadījumos cietuši jau vairāk kā 1000 gājēju, velosipēdistu, motociklistu, mopēdistu u. c. mikromobilitātes rīku vadītāju. Visbiežāk traumas, tai skaitā smagus ievainojumus, gūst gājēji (32%) un velosipēdisti (29%). Turklāt šogad jau 12 gājēji ir zaudējuši dzīvību.
Pērn īpaši pieaudzis arī ceļu satiksmes negadījumos cietušo velosipēdistu un elektroskrejriteņu vadītāju skaits: pagājušā gada septembrī - tikai viena mēneša laikā, pilsētā atgriežoties intensīvai satiksmei, - negadījumos cieta 74 velosipēdists un 44 elektroskrejriteņu vadītāji. Turklāt gan apdrošinātāji, gan mediķi ceļ trauksmi par īpaši smagajām traumām, kuras gūst elektroskrejriteņu vadītāji - nereti paši savas pārgalvības dēļ. Visbiežāk šādos gadījumos cilvēki gūst dažādus sasitumus un brūces, roku un pirkstu lūzumus, mežģījumus, diezgan bieži - arī galvas traumas, smadzeņu satricinājumus un pat galvaskausa lūzumus, žokļu un zobu traumas.
Visbiežāk izplatītās konfliktsituācijas ceļu satiksmē pilsētvidē ir auto sadursmes ar gājējiem un velosipēdistiem, elektroskrejriteņu un velosipēdu uzbraukšana gājējiem, gājēju nepalaišana pie gājēju pārejām, sarkanās gaismas neievērošana gan autovadītāju, gan gājēju un mikromobilitātes rīku lietotāju vidū, dzīvojamās zonas ceļazīmes nozīmes ignorēšana utt. Kā rāda kampaņas partnera - apdrošināšanas sabiedrības BALTA - apkopotie dati par atlīdzību pieteikumiem, šogad pieteikti jau 92 OCTA atlīdzību gadījumi par automašīnu sadursmēm ar gājēju vai velosipēdistu, pērn tādu bija 125.
Tiesa, savstarpējas nesaprašanās gadās arī mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vidū. BALTA pieredzē ir atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kas notikuši, jo divi velosipēdisti vai skrejriteņu vadītāji nav spējuši sadalīt ceļu vai arī elektroskrejriteņa vadītājs ir pārgalvīgi braucis ar maksimālo ātrumu vietās, kur uz ceļa atļauts atrasties arī gājējiem. Vadītājiem nerēķinoties, ka viņi uz ceļa nav vieni, traumas gūst gan paši pārgalvīgie braucēji, gan gājēji. Šogad ir pieteiktas jau 200 atlīdzības par negadījumiem, kuros ir iesaistīti mikromobilitātes rīki.
“Cieņpilna mijiedarbība ceļu satiksmē - tā ir savstarpēja sapratne un cieņa, pirmkārt, starp autovadītājiem un mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, otrkārt, arī šo mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku starpā. Tie ir droši manevri, priekšrocību noteikšana dažādās ceļa zonās, sadarbība starp satiksmes dalībniekiem, kopīgas telpas izmantošana un apziņa, ka uz ceļa neesam vieni paši. Lai to visu sekmīgi ievērotu, ceļu satiksmes noteikumu prasības ir jāizpilda ne tikai auto un moto transporta vadītājiem, bet arī tiem, kuri pārvietojas ar mikromobilitātes rīkiem,” atgādina Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Sabīne Irbeniece-Česle.